17. septembrī ikviena kristieša, kurš ir balsstiesīgs Latvijas pilsonis un vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu, pienākums ir doties uz vēlēšanām, lai ievēlētu 11. Saeimu, kas veidos jauno valdību un lems par daudziem mūsu valstij nozīmīgiem jautājumiem.
Izvēle nav viegla – to atzīst daudzi, jo nav ideālu politisko spēku, tāpat kā cilvēki nav ideāli. Turklāt, saskaroties ar kārdinājumiem, kas rodas nokļūstot pie varas, daudzi cilvēki tos nespēj izturēt. Tāpēc mūsu pienākums ir ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī lūgties par tiem cilvēkiem, kas ir kļuvuši par deputātiem, lai viņi šajos kārdinājumos paliktu uzticīgi tam uzdevumam, kura dēļ tauta viņus ir izvēlējusi. Turklāt nedrīkstam aizmirst, ka Dievs mīl ikvienu cilvēku un ikvienam ir dota iespēja atgriezties un mainīt savu dzīvi, un tas attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kas ir pie varas.
Iepazīsimies ar partiju programmām un deputātu kandidātu līdz šim paveikto!
Katoļu Baznīca nevienam nevar pateikt priekšā, par ko vajag vēlēt. Ja kāds priesteris draudzē aicina balsot par vienu vai otru partiju, tā ir viņa privāta iniciatīva un nekādā gadījumā neatspoguļo visas Baznīcas nostāju. Kristieša pienākums ir patstāvīgi pieņemt šo lēmumu, rūpīgi iepazīstoties ar politisko partiju programmām, deputātu kandidātiem – viņu līdz šim paveikto, morālo stāju privātajā un profesionālajā dzīvē, kā arī izvērtējot, kā tas saskan ar kristīgo morāli.
Lai palīdzētu vēlētājiem iepazīties ar partiju piedāvājumu un pieņemt apzinīgu izvēli, masu mediji un dažādas organizācijas pēdējā laikā ir īstenojušas vairākus vērtīgus projektus. Esam apkopojuši dažus no tiem, norādot mājas lapas, kurās iespējams meklēt informāciju. Ceram, ka tas palīdzēs katoļiem atbildīgi izpildīt pilsoņa pienākumu piedalīties vēlēšanās.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā www.cvk.lv var iegūt informāciju par kandidātiem, 4000 zīmju partiju programmām, balsošanas iespējām ārzemēs, vēlēšanu iecirkņiem un brīvprātīgajiem novērotājiem. Ar detalizētākām partiju programmām var iepazīties partiju mājas lap.
Latvijas Kristīgais Radio (LKR) augustā un septembrī raidījumā “Aktuālā intervija” rīkoja pirmsvēlēšanu diskusijas, kurās piedalījās populārāko politisko partiju pārstāvji. Diskusijās ar politiķiem iesaistījās arī aicinātie viesi – kristieši. Katoļus diskusijās pārstāvēja Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības “Dzintars” pārstāvji: Rudīte Veitmane, Inese Runce un Kārlis Litaunieks. I. Runce atzīst, ka pirmsvēlēšanu diskusijas veidojās savstarpējās uzticības un labvēlīgas noskaņas gaisotnē. Kā pirmajā raidījumā atzina politiķi Sergejs Mirskis un Jānis Vilnītis, kristieši-politiķi Latvijā ir spējīgi atrast kopējas vērtības, pārkāpt aizvainojumiem, saprast vienam otru un veidot auglīgu dialogu. Savukārt K. Litaunieks uzsvēra, ka šāda veida diskusijas LKR ir ļoti vajadzīgas ne tikai radio klausītājiem, lai atrastu kristieša cienīgu izvēli 11. Saeimas vēlēšanās, bet arī pašiem politiķiem, lai saprastu savu kristieša aicinājumu un sadzirdētu kristiešu vēlētāju intereses un viedokļus tādos svarīgos jautājumos kā sociālā atbildība, atbildīga sociālā politika, tiesiskums, demokrātija, ilgtspējīgas izglītības sistēma, izceļošana, etniskās, valsts un Baznīcas attiecības Latvijā. Mājas lapā www.lkr.lv var noklausīties raidījuma „Aktuālā intervija” atkārtojumus.
Latvijas Evaņģēliskā Alianses (LEA) mājas lapā www.jesajas61.lv var iepazīties ar dažādas partijas pārstāvošiem 11. Saeimas deputātu kandidātiem, kas sevi deklarē par kristiešiem. Projekta vadītāja Inga Ziņģe-Pupiņa atzīst, ka ideja par šāda portāla izveidi radusies spontāni. Deputātu sarakstā LEA vēlējušies iekļaut tos kristiešus, kuri var apliecināt, ka viņu garīgais pamats un autoritāte ir Dieva Vārds. Tomēr redzams, ka sarakstā iztrūkst vairāki politiķi, kas ir pazīstami kā kristieši., tāpēc nevajadzētu uzskatīt, ka visi pārējie deputātu kandidāti nav kristieši. Tomēr ir vērts ieskatīties www.jesajas61.lv, varbūt atklāsies kāds patīkams pārsteigums. Mājas lapā LEA piedāvā arī vadlīnijas, kā lūgt par Latviju un jauno valdību.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” mājas lapā www.kandidatiuzdelnas.lv publiskojusi deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi. Tajā apkopota informācija par 212 (35 no katra saraksta) deputātu kandidātiem – sarakstu līderiem sešos vēlēšanu sarakstos visos vēlēšanu apgabalos. Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs. Kopumā no 212 kandidātiem, kuri iekļauti datu bāzē, šiem kritērijiem atbilda 95 kandidāti jeb 45% (salīdzinājumam 2010.gadā 42 %). Starp tiem 24 Saskaņas centra, 24 Zaļo un Zemnieku savienības, 15 Šlesera Reformu partijas LPP/LC, 14 Vienotības, desmit VL-TB/LNNK un astoņi Zatlera Reformu partijas kandidāti. Kā reputācijas risku veidojošs faktors iekļauts arī 10.Saeimas deputātu balsojums par A. Šlesera kratīšanas atļauju, jo tas bija viens no iemesliem 10. Saeimas atlaišanai. SC un ZZS balsojumā pārsvarā balsoja atturoties vai pret, tādējādi pasliktinājies arī šo apvienību deputātu kandidātu vērtējums.
Interneta vietnē http://gudrasgalvas.lv/ Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS” aicina uz tiešu vēlētāju un deputātu kandidātu saziņu, izveidojot savu profilu. Mājas lapā ir iespējams paust savu viedokli, ierosināt priekšlikumus, jautāt un iegūt atbildes, kā arī pārbaudīt savu uzskatu saderību dažādos sabiedriski nozīmīgos jautājumos ar politiskajām partijām un deputātu kandidātiem, kas balotējas 11. Saeimas vēlēšanās.
Vienosimies lūgšanā par Latviju un jauno valdību!
Šajās dienās ikviens savā veidā – adorējot Kristu Vissvētākajā Sakramentā, lūdzoties Rožukroni, Svētā Gara novennu vai saviem vārdiem – iestāsimies Dieva priekšā par Latviju un jauno valdību. Lai Dievs Svētais Gars dāvā mums katram gudrību izdarīt pareizu, saprātīgu izvēli un veido tādu jauno valdību, kurai patiesi rūp Latvijas tautas materiālā un garīgā atdzimšana!
Vērts atcerēties!
Katoļu Baznīcas katehismā lasām: „Amatpersonu pienākumi. Tiem, kam ir vara, tā būtu jāuztver kā pienākums kalpot. „Un ja kurš gribētu starp jums būt pirmais, lai ir jūsu vergs.” (Mt 20, 26) Varas lietošana morāliski mērojama ar tās dievišķo izcelsmi, saprātīgo raksturu un specifisko darbības sfēru. Neviens nevar pavēlēt vai nodibināt ko tādu, kas ir pretrunā ar cilvēka personas cieņu un dabisko likumu.
Varas lietošanā jātiecas pēc tā, lai tiktu ieviesta taisnīga vērtību hierarhija, kas visiem cilvēkiem atvieglotu brīvības izmantošanu un atbildības uzņemšanos. Tiem, kuru rokās ir vara, ar gudrību jārūpējas, lai katrs saņemtu to, kas viņam taisnīgi pienākas, ņemot vērā ikviena cilvēka vajadzības un personisko ieguldījumu, nodrošinot saskaņu un mieru. Viņiem būtu jāgādā, lai likumi un noteikumi, kurus tie pieņem, nevestu kārdinājumā pretnostatīt personiskās intereses sabiedriskajām.
Politiskajai varai ir jārespektē cilvēka pamattiesības. Tai humāni jāspriež tiesa, ievērojot ikviena cilvēka, īpaši ģimeņu un maznodrošināto ļaužu, tiesības.
Politiskajām tiesībām, kas saistītas ar pilsonību, jātiek piešķirtām saskaņā ar kopējā labuma prasībām. Sabiedriskā vara tās nedrīkst atņemt nelikumīgi un bez pietiekami svarīga iemesla. Politisko tiesību izmantošana ir domāta nācijas un cilvēku sabiedrības kopējam labumam.
Pilsoņu pienākumi. Padotajiem sava priekšniecība jāuzlūko kā Dieva pārstāvji, kurus Viņš iecēlis par savu dāvanu pārvaldniekiem: „Esiet paklausīgi katrai cilvēku kārtībai Kunga dēļ (..), kā brīvie, nevis kā tādi, kam brīvība ļaunuma slēpšanai, bet kā Dieva kalpi.” (1 Pēt 2, 13. 16) Padoto uzticīgā sadarbība ietver tiesības, bet dažreiz pat uzliek par pienākumu taisnīgi iebilst pret kaut ko, ja tiem liekas, ka tas grauj cilvēku cieņu vai sabiedrisko labumu.
Pilsoņu pienākums ir sadarboties ar civilo varu sabiedrības labā patiesības, taisnības, solidaritātes un brīvības garā. Mīlestība pret tēvzemi un kalpošana tai ir pateicības un mīlestības pienākums. Pakļaušanās likumīgajai varai un kalpošana kopējam labumam prasa no pilsoņiem, lai tie izpildītu savu pienākumu sabiedrības politiskajā dzīvē.
Pakļaušanās varai un līdzatbildība par kopējo labumu morāliski prasa maksāt nodokļus, piedalīties vēlēšanās, aizstāvēt valsti (…)
Pilsoņa sirdsapziņa prasa civilās varas rīkojumiem nepakļauties tad, ja tie ir pretrunā ar morāles normām, cilvēka pamattiesībām un Evaņģēlija mācību. Atsacīšanās pakļauties civilajai varai, kad tās prasības ir pretrunā ar taisnu sirdsapziņu, savu attaisnojumu rod atšķirībā, kāda pastāv starp kalpošanu Dievam un kalpošanu politiskajai kopienai.” (KBK 2234-2240)
LRKB IC
