Now Reading
Eiropas bīskapi: Rietumu pasaulē nepieciešama jauna evaņģelizācija

Eiropas bīskapi: Rietumu pasaulē nepieciešama jauna evaņģelizācija

„Jaunā evaņģelizācija” – šādai tēmai bija veltīta Eiropas Bīskapu konferenču padomes tikšanās Albānijas galvaspilsētā Tirānā no 29. septembra līdz 2. oktobrim.

Tikšanās reizē piedalījās Rietumu un Austrumu bīskapi, kā arī Grieķu katoļu Baznīcas pārstāvji. Notika tikšanās arī ar musulmaņiem, jo Albānijā no aptuveni 3 miljoniem iedzīvotāju tikai ap 500 000 ir katoļi, bet lielākā daļa pieder musulmaņu kopienām.

Dažādu valstu Bīskapu konferences ir vienisprātis, ka jaunā evaņģelizācija, pirmkārt, nozīmē došanos pie tiem cilvēkiem, kuri ir attālinājušies no Baznīcas un ticības, pie kristiešiem, kuri pazaudējuši savu kristīgo identitāti. Šajos laikos Eiropas Baznīcas galvenais uzdevums ir palīdzēt ticīgajiem no jauna nodibināt ciešu draudzības saikni ar Kristu un kļūt par Viņa lieciniekiem. Otrkārt, Baznīcas uzdevums ir stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem, tikt galā ar straujajām pārmaiņām sabiedrībā, kurā reliģija arvien vairāk tiek izstumta, un rast risinājumus pieaugošajai sekularizācijai.

Eiropas Bīskapu konferenču padomes saieta dalībnieki secināja, ka, lai varētu runāt par jauno evaņģelizāciju, nepieciešams jauns entuziasms, jauna misionārā dedzība. Mūsdienu ticīgajiem vajadzīga drosme un spēks, kā arī paļāvība uz Dieva žēlastību. Baznīcai šodien nepieciešami svēti ticības liecinieki.

Uz tikšanos Tirānā bija devies arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Stāstot par pavadīto laiku Albānijā, arhibīskaps atzīst, ka Albāniju apmeklēt bijis interesanti, jo tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurā reliģija reiz bija aizliegta ar likumu. Tur savulaik par bērna kristīšanu varēja sodīt pat ar nāvi, bet tagad, pēc komunisma sabrukuma, Albānijas Baznīca ir atdzimusi un dzīva. Var just, ka tā ir mocekļu Baznīca, atzīst arhibīskaps.

Tāpat arhibīskaps pastāstīja, ka, neskatoties uz lielo musulmaņu skaitu valstī, tomēr jūtama liela tolerance un savstarpēja cieņa. Albānijā ir divi musulmaņu novirzieni, no kuriem vienu pat musulmaņu sabiedrībā dažkārt apvaino par to, ka tas ir pārāk liberāls un tolerants.

Uz tikšanos Albānijā Eiropas Bīskapu konferenču padomi aicināja Albānijas Bīskapu konferences prezidents Tirānas arhibīskaps Rroks Mirdita, bet pēc tam vairāki bīskapi netieši norādījuši, ka tikšanās nekad nav notikusi Latvijā, kas nozīmē, ka, iespējams, reiz tāds pasākums varētu norisināties arī tepat Rīgā. Taču jau tagad zināms, ka nākamā padomes tikšanās būs Sangallo, Šveicē.

Runājot par tikšanās tēmu, arhibīskaps Z. Stankevičs norādīja, ka jaunā evaņģelizācija ir nepieciešama kristītajiem, kas ir atsaluši. Šāda problēma pastāv Rietumu pasaulē, kas sekularizējas un kurā aizvien mazāk ir aicinājumu uz garīgo kārtu. Tāpēc jau tagad pie mums brauc evaņģelizēt un kalpot garīdznieki, piemēram, no Āfrikas, kur aicinājumu krīzes nav.

Jaunās evaņģelizācijas sakarā īpaši tika izrunāts viens tiesvedības gadījums, kad kāda māte Itālijā – S.T. Lautsi, kas bija Somijas un Itālijas pilsone, vērsās pret krucifiksa atrašanos Padujas provinces skolā. Viņa uzstāja, ka Itālijas likumdošana, kas pieļauj krusta izstādīšanu klasēs, pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normas. Kad S.T. Lautsi sev vēlamu rezultātu nepanāca vietējās varas iestādēs, viņa vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Pirmajā instancē tiesas spriedums noteica, ka Itālijas valsts ar šādu rīcību pārkāpj cilvēktiesības. Šāds lēmums neapmierināja Itāliju, kuras kristīgie politiķi, kā arī citas valstis (Lietuva, Polija, Slovākija) norādīja, ka krusts Eiropas valstīs norāda uz tās kristīgajām saknēm un tā aizliegšana skolā būtu reliģiskās brīvības ierobežošana. Pēc kristiešu protestiem otrajā instancē gandrīz vienbalsīgi tika nolemts, ka klasē pie sienas pielikts krusts nekādā veidā nepārkāpj cilvēktiesības.

Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes prezidents arhibīskaps Rino Fizikella norādīja, ka, atmetot Dievu, augšupeju Eiropas sabiedrībā nevarēs panākt. Turklāt nepietiek ar neitrālu nostāju pret reliģiju. Atsevišķu cilvēku un tautu identitātes veidošana iespējama, vienīgi stingri balstoties uz kristīgajām vērtībām.

Atsaucoties uz šo gadījumu, Eiropas bīskapi vēlas uzsvērt, ka daudzējādā ziņā Eiropā ir jūtams, kā atkāpjamies no savām kristīgajām saknēm, taču tai pat laikā viņi norādīja uz atsevišķu kristīgo politiķu un tiesnešu drosmi, aizstāvot kristīgās vērtības.

Noslēgumā Z. Stankevičs pastāstīja, ka tikšanās laikā Albānijā nostiprinājies pārliecībā, ka Latvijas Baznīcai raksturīgās svētceļojumu, grēksūdzes un adorācijas tradīcijas ir mūsu stiprā puse un to kā evaņģelizācijas instrumentu varam piedāvāt zemēm, kas ir sekularizējušās. Bet tai pat laikā arī mums vēl daudz jāmācās no citu valstu pieredzes, īpaši sociālajā sfērā, aktīvi attīstot brīvprātīgo darbu.

LRKB IC

Scroll To Top