Now Reading
Arhibīskaps par lektoru, akolītu svētībām un referendumu

Arhibīskaps par lektoru, akolītu svētībām un referendumu

5. janvārī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notika Svētā Mise, kuras laikā V.E. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs par lektoriem iesvētīja Rīgas Garīgā semināra 3. kursa audzēkņus Juri Skuteli, Igoru Podrobovu, Artūru Ciganski, Filipu Davidoviču un Māri Veliku. Savukārt akolīta svētības saņēma 4. kursa audzēkņi Vitālijs Filipenoks, Pēteris Skudra, Kārlis Miķelsons un Aivars Līcis.
Dievkalpojuma laikā, nosaucot katra seminārista vārdu, Rīgas Garīgā semināra rektors pr. Pauls Kļaviņš aicināja topošos priesterus doties altāra priekšā. Ar vārdiem: „Esmu klāt!” katrs apliecināja, ka ir veicis zināmu ceļa posmu un ir gatavs saņemt garīgu atspirdzinājumu, kas notrauš ceļa putekļus un dod spēku iet tālāk, lai pilnīgāk īstenotu savu aicinājumu.
Lektori līdz ar misiju „uzticīgi mācīt Dieva Vārdu, lai tas iesakņotos cilvēku sirdīs!” saņēma Jaunās Derības grāmatu kā zīmi iecelšanai par Dieva Vārda sludinātāju. Lektori Sv. Mises laikā varēs lasīt Svēto Rakstu lasījumus, izņemot Evaņģēliju. Viņu sūtība arī būs pieaugušos un bērnus ievadīt kristīgajā dzīvē un sagatavot cienīgai Sakramentu saņemšanai. Savukārt katram akolītam arhibīskaps pasniedza trauciņu ar maizi un vīnu Euharistijas celebrēšanai. Viņu uzdevums būs kalpot pie altāra un palīdzēt priesterim un diakonam, sagatavot altāri un svētos traukus, kā arī izdalīt ticīgajiem Euharistiju. Par akolītiem iesvētītie semināristi varēs arī uzstādīt un noņemt Vissvētāko Sakramentu, taču nedrīkstēs ar to dot svētību.
Uzrunā Svētajā Misē arhibīskaps Z. Stankevičs uzsvēra, ka semināristu sagatavošanas mērķis ir „palīdzēt viņiem kļūt par Kristus attēlu un par Kristus klātbūtnes turpinātājiem šīs zemes virsū”. Saņemot lektoru svētības, semināristi, „kļūst vairāk līdzdalīgi Kristus Vārda kalpojumā, Kristus kā Pravieša un Mācītāja kalpojumā”, „savukārt akolīti kļūst vairāk līdzdalīgi Kristus kā Augstā Priestera kalpojumā”. Arhibīskaps atzina, ka šīs kalpošanas pamats ir „dzīve ciešā un nepārtrauktā vienībā ar Dievu” un mudināja semināristus pastāvīgi meklēt Jēzu Kristu Dieva Vārdā, Sakramentos, Svētajā Misē, Dieva Vārda liturģijā; sastapt Kristu savā bīskapā, garīgajos vadītājos, priesteros, kā arī ikvienā cilvēkā, jo ir svarīgi, lai Dievs topošajiem garīdzniekiem kļūst par dzīvu realitāti. Arhibīskaps atgādināja, ka semināristi ir aicināti mācīties ietvert vārdos savu personīgo pieredzi attiecībās ar Dievu, kā arī visas Baznīcas 2000 gados uzkrāto pieredzi, lai uzticīgi nodotu to tālāk.
Skaidrojot Evaņģēlija lasījumu (Mk 1, 29-39), kurā Jēzus dziedina Sīmaņa sievasmāti un „daudzus, ko mocīja dažādas kaites”, bet nākamajā rītā agri dodas uz nomaļu vietu lūgties, arhibīskaps norādīja uz Jēzus spēka avotu – Viņa ciešajām attiecībām ar Tēvu.

Velkot paralēles starp situāciju Evaņģēlijā un šā brīža Latvijā, arhibīskaps Sīmaņa sievasmātes karsoni salīdzināja ar drudzi un ažiotāžu, kas valda pirms 18. februāra referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu.
„Katoliskā Baznīca Latvijā ir atvērta visām tautībām. Pie mums notiek dievkalpojumi sešās valodās. Mēs apkalpojam cilvēku tai valodā, kurā viņš runā un uzskatām, ka ikviena valoda un kultūra – latviešu, krievu vai ikviena cita – ir Dieva dāvana cilvēcei,” paužot Baznīcas nostāju, uzsvēra arhibīskaps Z. Stankevičs. „Politiķiem, kas nodarbojas ar integrāciju, ir jāatstāj malā savas savtīgās – gan personīgās, gan partiju intereses – un jāmeklē reāli risinājumi attiecībā uz krievvalodīgo sabiedrības daļu. Pretējā gadījumā situācija var arvien vairāk saasināties un tai var būt grūti paredzamas sekas. Savukārt krievvalodīgajiem arī būtu jāsaprot tas, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latvieši pa īstam ir savās mājās. Tas ir pats par sevi saprotams, ka cilvēks savās mājās vēlas runāt dzimtajā valodā.”
Arhibīskaps atgādināja, ka saskaņā ar mūsu valsts Satversmi, „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” un aicināja „nesašūpot valsts pamatus, tās Satversmi, riskējot ar valsts iekšējo stabilitāti, un iet balsot referendumā atbalstot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”.
LRKB IC, RGS 1. kursa students Dāvis Ozoliņš
Foto: RGS

Scroll To Top