Bīskaps Viktors Stulpins no pāvesta saņem apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium”

Dokumenta pasniegšana notika Euharistijas svinību noslēgumā. To saņēma minētais latviešu bīskaps, viens priesteris no Tanzānijas un viens diakons no Austrālijas. Kāpēc tika izvēlēts pārstāvis tieši no Latvijas? Tāpēc ka viņš ir viens no pēdējiem Ticības gadā konsekrētajiem bīskapiem. Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes vadītājs, arhib. Rino Fizikella, iepriekš skaidroja, ka evaņģelizācijas misija ir katra kristieša atbildība. Ticēt nozīmē dalīties arī ar citiem tanī priekā, ko sniedz mums tikšanās ar Kristu. Lai uzsvērtu šīs atbildības lielumu, pāvests dažādu ticīgo grupu pārstāvjiem nodeva savu jauno dokumentu. To saņēma arī klosterļaudis, viens seminārists, viena novice, viena ģimene, katehēti, viens neredzīgais, kuram minētā vēstule tika pasniegta audio formātā, jaunieši, brālību un kustību pārstāvji, kā arī divi mākslinieki un žurnālisti – kopā 36 cilvēki no 18 pasaules valstīm, pārstāvot visus piecus kontinentus. Apustuliskais pamudinājums tika nodots māksliniekiem, lai izceltu skaistumu kā evaņģelizācijas īpašo formu, un žurnālistiem, lai norādītu uz viņu lielo lomu evaņģelizācijas laukā. Mākslas pasauli pārstāvēja slavenais japāņu skulptors Etsuro Sotoo, kurš piedalījās grandiozā Sagrada Familia dievnama būvniecībā, un jaunā poļu gleznotāja Anna Gulaka.

Svēto Misi kopā ar pāvestu koncelebrēja vairāk nekā 1000 kardinālu, bīskapu un priesteru. Francisks pauda atziņu savam priekšgājējam Benediktam XVI par šo Ticības gada iniciatīvu, jo tādā veidā mums visiem tika dota iespēja no jauna atklāt Kristības sakramenta dienā saņemtās ticības skaistumu. Tanī dienā mēs kļuvām par Dieva bērniem un Baznīcas locekļiem. Tanī dienā iesākās mūsu ceļš, kura gala mērķis ir tikšanās ar Dievu. Ejot pa šo ceļu visas dzīves garumā, Svētais Gars mūs šķīstī un svētdara, lai mēs iemantotu to laimi, pēc kuras tik ļoti ilgojas mūsu sirds. Dievkalpojuma laikā pāvests sirsnīgi sveica visus Austrumu katoļu Baznīcu patriarhus un arhibīskapus, kā arī, ar viņu starpniecību, visus kristiešus, kuri dzīvo Svētajā Zemē, Sīrijā un citur Austrumos, vēlot, lai visi saņemtu miera un saskaņas dāvanu.

Komentējot svētdienai veltītos Svēto Rakstu fragmentus, homīlijā pāvests pievērsās Kristus centralitātei. Francisks atgādināja, ka Kristus ir visas radības un izlīgšanas centrs. Viņš ir Dieva tautas centrs. Jēzus ir arī cilvēces vēstures un katra cilvēka dzīves centrs. Ja Kristus ir visas radības centrs, tad katrs kristietis ir aicināts ierādīt Viņam centrālo vietu arī savā dzīvē – savās domās, vārdos un darbos. Ja mēs pazaudējam šo centru, aizstājot to ar kaut ko citu, tad nodarām kaitējumu gan apkārtējai videi, gan paši sev – uzsvēra pāvests. Turpretī, ja Jēzum ierādām centrālo vietu savā dzīvē, tad pat vistumšākie brīži kļūst gaiši un Jēzus dāvā mums cerību, kā tas notika ar labo laupītāju, par kuru runā Evaņģēlijs.

Kamēr visi nievājas par Jēzu, sakot: „Ja tu esi Kristus, Mesija, tad izglāb pats sevi un nokāp no krusta”, šis cilvēks, kurš savā dzīvē kļūdījās, ar nožēlu vēršas pie Jēzus un saka: „Piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā” (Lk 23, 42). Un Jēzus viņam apsola: „Šodien tu būsi ar mani paradīzē” (Lk 23, 43). Pāvests piebilda, ka Jēzus izsaka tikai piedošanas vārdus. Viņš netiesā. Ja cilvēks saņemas, atrod drosmi un lūdz piedošanu, tad Kungs vienmēr uzklausa viņa lūgumu. Francisks aicināja arī katru ticīgo pārdomāt savu dzīvi, kurā ir gan kritieni, gan kāpumi, un vērsties pie Jēzus ar lūgumu: „Jēzu, piemini man! Man trūkst spēku, bet es gribu būt labs. Kungs, Tu, kas esi visa centrā, piemini mani!”. Svētais tēvs uzsvēra, ka Kungs mums vienmēr dod savu žēlastību, Viņš sniedz daudz vairāk nekā mēs varam iedomāties un lūgt.

Neskatoties uz drēgno un auksto laiku, uz pāvesta vadītajām Ticības gada noslēguma Euharistijas svinībām cilvēki pulcējās ļoti kuplā skaitā. To laikā pirmo reizi publiskai pagodināšanai tika izstādītas sv. Pētera relikvijas. Atgriežoties pie Franciska pirmā apustuliskā pamudinājuma „Evangelii gaudium”, ko visu pasaules bīskapu vārdā saņēma Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins, tas tapa, balstoties uz bīskapu pārrunāto jaunajai evaņģelizācijai veltītajā sinodē. Tajā pirms gada piedalījās arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Dokumenta prezentācija un izdošana paredzēta otrdien, 26. novembrī.

Liepājas bīskaps Viktors Stulpins pēc dievkalpojuma viesojās Vatikāna Radio redakcijā un sniedza nelielu interviju, kurā teica: “Tas ir liels pagodinājums man kā vienam no jaunākajiem bīskapiem [piedalīties Ticības gada noslēgumā un saņemt no pāvesta rokām apustulisko pamudinājumu] un reizē būt kā pāvesta sūtnim, kas aiznes šo viņa vēsti uz Latviju. Protams, šī vēsts, kas iepriecina, šajās dienās ir svarīga arī Latvijai, kad pārdzīvojam sēras, kad ir grūtības, kad ir aizgājuši bojā daudzi cilvēki, ir liela traģēdija. Un tomēr Evaņģēlijs ir šī vēsts, kas var mierināt un iepriecināt. Domāju, tas ir svarīgi visiem cilvēkiem, ka pāvests nestāv kaut kur tālu no mums. Arī esot šeit Romā un satiekoties ar citiem bīskapiem, es saņēmu līdzjūtības vārdus par traģēdiju. Un lai arī šķiet, tāda Latvijas atpazīšana ir, bet diemžēl tādā sāpīgā veidā, kam nu reizē nāk līdzi arī šis priecīgais notikums, ka arī no Latvijas ir izvēlēts kāds, kas saņem šo pāvesta pamudinājumu.”

Jānis Evertovskis/ Vatikāna Radio; foto: ekrānšāviņi no Vatikāna TV