Now Reading
Piemineklis Mindaugam – simbols Lietuvas un Latvijas tautu vienotībai

Piemineklis Mindaugam – simbols Lietuvas un Latvijas tautu vienotībai

20. septembrī Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā tika atklāta piemiņas vieta pirmajam un vienīgajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai karalienei Martai. Pasākumā piedalījās Latvijas un Lietuvas garīdznieki, ticīgie, abu valstu amatpersonas, arī Latvijas  kultūras ministre Dace Melbārde.

Pasākums sākās ar svinīgu dievkalpojumu Aglonas bazilikā, kuru celebrēja apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. Uzrunā viņš norādīja uz tām negatīvajām sekām, kas izriet no sevis paaugstināšanas, un uz kalpošanas pozitīvajām iezīmēm: “Kalpojot, visi gūst labumu no viena, kurš ir dižens. Kurš ir liels kalpošanā, viņš ir dižens un padara diženus citus; nevis paaugstina sevi pār citiem, bet citus paceļ kopā ar sevi. Bet, kad sirdis atsvešinās, sākas karš.”

Nuncijs mēģināja rast atbildi uz jautājumu – no kurienes nāk kari. “Mēs nevaram nopirkt karu, naidu un nesaticību lielveikalā. Tas ir šeit, mūsu sirdīs,” uzsvēra nuncijs. Viņš aicināja lūgties par mieru, lai izbeigtu postu kā mūsu ģimenēs, tā valstīs.

Pēc tam sekoja pieminekļa atklāšana un iesvētīšana. Atklāšanā, uzrunājot klātesošos, kardināls Jānis Pujats sacīja, ka karalis Mindaugs 13. gadsimtā apvienojis lietuviešu ciltis. Viņš pieņēma kristīgo ticību un ar pāvesta Inocenta IV svētību tika kronēts par Lietuvas karali.  Kardināls uzskata, ka piemineklis simbolizē draudzīgās attiecības starp latviešiem un lietuviešiem. Ar Latgali Lietuvas karali saistīja sieva, kura nāca no latgaļu cilts. “Tomēr galvenais, kas mūs vieno, ir kristīgā ticība,” uzskata J. Pujats. “Ar kristietību 13. gadsimtā saskārās abas baltu tautas un vēlams, lai tās šajā ticībā augtu un stiprinātos no paaudzes uz paaudzi. Tas arī ir šī monumenta mērķis un jēga, proti, caur grūtībām kopīgi virzīties pretī augstiem mērķiem, ko mums rāda ticība Kristum.”

Pirmais un pēdējais īstais Lietuvas karalis Mindaugs Romas pāvesta vārdā Lietuvā tika kronēts 1253. gada 6. jūlijā. Viņš ne tikai bija apvienojis lietuviešu zemes, bet arī cīnījies ar Livonijas ordeni, lai pieņemtu katoļticību un nodibinātu savu valsti. Tieši šī notikuma dēļ Lietuvā 6. jūlijs ir brīvdiena, kad tiek svinēta valstiskuma diena. Reizē ar Mindaugu kronēta arī karaliene Marta, kura, iespējams, cēlusies no Latgales ķēniņu dzimtas un bijusi Madalānu pilskunga meita.

Pieminekļa autors ir lietuviešu skulptors Vidmants Gilikis. Karaļa un karalienes tēli simbolizē Lietuvas un Latvijas tautu radniecību un vienību, mazais puisēns – princis ir kā cerības zīme mūsu zemju un tautu nākotnei. Leģenda par Mindaugu un Martu jau sen ļoti saistoša šķituši Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesoram Osvaldam Zvejsalniekam, un pirms aptuveni pieciem gadiem viņš kopā ar lietuviešu kolēģiem noorganizēja pieminekļa veidošanas iniciatīvas grupu.

LRKB IC; FOTO: Aleksandrs Lebeds

Scroll To Top