Jūnijā Latviju apmeklēja Ukrainas Romas katoļu garīdznieku delegācija, kas piedalījās priestera Jāņa Krapāna 50. priesterības jubilejas svinībās, savukārt oktobrī priesteris Jānis apciemoja Kijevu, kur iepriekš ilgus gadus bija kalpojis Sv. Aleksandra prokatedrālē. Šīs mazās katedrāles draudze svinēja 25. gadadienu kopš svinēta pirmā Svētā Mise. Priesterim Jānim Krapānam bija būtiska loma šī dievnama tapšanā.
Daudzi draudzes locekļi labi atceras priesteri Jāni Krapānu, saucot viņu par “priesteri-leģendu”. Viņa ieguldījums Kijevas ticīgo dzīvē ir ļoti būtisks. Viņš daudziem jo daudziem palīdzēja ieiet ticības dzīvē un attīstīt savu garīgumu. Daži no viņiem arī piepildīja savu aicinājumu uz garīgo kārtu.
Jubilejas Svēto Misi Sv. Aleksandra baznīcā koncelebrēja trīs bīskapi: Petro Maļčuks, kas savulaik ir beidzis Rīgas Garīgo semināru, Jānis Purvinskis, kas nāk no Ilūkstes puses, bet mūža lielāko daļu kā priesteris un bīskaps ir kalpojis Ukrainā, kā arī Staņislavs Širokoradjuks. Tāpat piedalījās arī monsinjors Pjotrs Tarnavskis un 21 priesteris.
Savā uzrunā priesteris Jānis Krapāns atsaucās uz svēto Jāni Pāvilu II un kardinālu Juliānu Vaivodu, kas savulaik uztraucās, ka lielajā Kijevā nav pastāvīga priestera. Tāpēc kardināls Juliāns Vaivods pielika pūles, lai priesteri turp brauktu. Priesteris arī atcerējās grūtos laikus Kijevā pēc Černobiļas traģēdijas, kad viņš mēdza atkārtot: “Es Kijevu nepametīšu. Tautas liktenis būs arī mans liktenis.” Viņš novēlēja daudzajiem klātesošajiem veselību, mieru, mīlestību, prieku un Dieva svētību.
Teksts: Alina Petrauskaite, no ukraiņu valodas tulkoja Volodimirs Ivanickis, foto: Mikola Tiholizs, Nazars Salo
