17. novembris – Vispasaules trūkumcietēju diena

Šogad jau trešo gadu pēc pāvesta Franciska iniciatīvas tiks atzīmēta Vispasaules trūkumcietēju diena. Šai dienai pāvests ir sagatavojis īpašu vēstījumu par tēmu “Nabagu cerība nemūžam nezudīs”, kā arī tai ir izvēlēts logo, kurā attēlotas durvis ar diviem cilvēkiem. Abi sniedz viens otram roku – viens lūdz palīdzību, otrs ir gatavs to piedāvāt, taču līdz galam nav iespējams saprast, kurš no abiem ir lūdzējs un kurš – palīdzības sniedzējs, jo abi ir nabagi. “Tās ir divas izstieptas rokas, abas tiekas, viena otrai kaut ko piedāvājot. Abas rokas norāda uz solidaritāti un aicina nepalikt uz durvju sliekšņa, bet gan iznākt pretī otram,” rakstīts tekstā, kas izskaidro logo nozīmi.

Atzīmējot Vispasaules trūkumcietēju dienu, kas šogad ir 17. novembrī, jau 9. novembrī Vatikānā, Pāvila VI aulā notiks īpašs koncerts, tāpat pāvests svinēs Svēto Misi un pusdienos ar trūkumcietējiem. Grūtībās nonākušajiem būs arī iespēja Romas Svētā Pētera laukumā apmeklēt dažādus medicīnas speciālistus.

Svētdien, 17. novembrī, pl. 18.30 Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks Vispasaules trūkumcietēju dienai veltīta Svētā Mise, kuru celebrēs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Šajā dienā draudzes “Caritas” grupa plāno iepriecināt draudzes trūcīgos ar nelielām dāvaniņām, tāpēc vēl līdz 10. novembrim ir iespēja draudzes dežurantei ziedojumos nodot dažādas ikdienā nepieciešamas preces un pārtiku, piemēram, konservus, saldumus, tēju, kafiju, šalles, zeķes, cimdus, grāmatas, sveces, šampūnus, ziepes, veļas pulveri.

Vēstījumā pāvests aicina: “Dārgie brāļi un māsas, es iedrošinu jūs censties ieraudzīt katra sastaptā cilvēka patiesās vajadzības, neapstājoties pie acīmredzamām materiālajām vajadzībām, bet atklājot viņu vērtību, pievēršot uzmanību viņu dzīves stāstam un tam, kā viņi sevi izpauž, un veidojot patiesu, brālīgu dialogu. Noliksim malā šķelšanos, kas rodas no ideoloģiskām un politiskām pozīcijām, bet tā vietā pievērsīsim skatu tam, kas ir visbūtiskākais, kas nemudina mūs uz vārdu plūdiem, bet gan uz mīlestības skatienu un pretim pastieptu roku. Nekad neaizmirsīsim, ka “visļaunākā diskriminācija, no kuras cieš nabagi, ir garīgās uzmanības trūkums” (Evangelii Gaudium, 200).

Pāri visam nabagajiem ir vajadzīgs Dievs un Viņa mīlestība, ko redzamu dara “svētie tepat kaimiņos”, cilvēki, kuri caur savas dzīves vienkāršību skaidri atspoguļo kristīgās mīlestības spēku. Dievs izmanto dažādus ceļus un neskaitāmus veidus, kā sasniegt cilvēku sirdis. Skaidrs, ka nabagie vēršas pie mums arī tāpēc, ka dodam viņiem pārtiku, bet viņiem ir nepieciešams kas vairāk par siltu maltīti vai sviestmaizi. Nabagajiem nepieciešamas mūsu rokas, kas viņus pacels, mūsu sirdis, kas ļaus no jauna sajust pieķeršanās siltumu, mūsu klātbūtne, kas pārvarēs vientulību. Vārdu sakot, viņiem vajadzīga mīlestība.

Reizēm, lai atjaunotu cerību, vajadzīgs pavisam nedaudz. Pietiek ar to, ka uz brīdi apstājamies, pasmaidām un ieklausāmies. Beidzot liksim malā statistiku – nabagie nav vienkārši statistika, uz ko atsaukties, kad lielāmies par saviem darbiem un projektiem. Nabagie ir cilvēki, kas jāsastop; viņi, būdami gan jauni, gan veci, ir vientuļi un gaida uzaicinājumu ienākt mūsu mājās, lai dalītos maltītē; viņi ir vīrieši, sievietes un bērni, kas gaida kādu draudzīgu vārdu. Nabagie ir tie, kas glābj mūs, jo ļauj mums redzēt Jēzus Kristus vaigu.”

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti