Now Reading
Ceļā uz Aglonu devušies Jēkaba katedrāles svētceļnieki

Ceļā uz Aglonu devušies Jēkaba katedrāles svētceļnieki

Augusts – svētceļojumu laiks – atnācis, bet pasauli pārņēmusī sērga svētceļnieku straumes uz Latvijas galveno svētvietu Aglonā pārvērtusi mazās tērcītēs, jo senais svētceļnieka aicinājums nonācis pretstāvē ar bailēm, nenoteiktību un dažādiem  mainīgiem noteikumiem.

Tomēr svētceļnieku grupas, gan mazākas, kā citus gadus, uzsāk ceļu uz Aglonu, lai uzticētu sevi, savus mīļos un Latvijas tautu Marijas aizlūgumam un viņas Dēlam. 

2. augustā no Jēkaba katedrāles ceļā devās astoņu svētceļnieku grupa, kura bija radusies spontāni – dažu draudzes locekļu sirdīs dzimstot aicinājumam arī šajā gadā iet visu garo ceļo no Rīgas līdz Aglonai. Kāds lielpasākumus piedzīvojušais teiks, ka tas nekas nav, bet šajā mazajā ceļinieku kopienā piepildās Kristus apsolījums :”Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību!” (sal. Lk 12, 32) un notiek Viņa klātbūtne.  Savukārt skaitlis “8” Bībeles skaitļu simboliskajā skaidrojumā tiek saistīts ar Kristu, Viņa pilnību. Raksti liecina, ka Dievs ir klāt mazajam, pasaules acīs niecīgajam, lai tas kā sinepju sēkla var augt par lielu koku, un nezinām, kādus augļus dos šis mazā  pulciņa svētceļojums. Ceļa gaitā mazajai, dzīvelīgajai svētceļnieku tērcītei izteikuši vēlēšanos pievienoties jauni ceļinieki  un, kas zina, varbūt Aglonā ietecēs jau upīte.

Pirms došanās ceļā svētceļnieki piedalījās Svētajā Misē, kuru celebrēja draudzes administrators priesteris Pauls Kļaviņš, koncelebrējot vikāram Aivaram Līcim. Savā uzrunā, pievēršoties dienas lasījumiem, P. Kļaviņš atgādināja par pravieša Jeremijas un Jāņa Kristītāja grūto liecinieka ceļu – viens tika vajāts un mests cietumā, bet otrs zaudēja dzīvību. Jāteic, ka šogad došanās šajā garajā ceļā ir liecība par uzticēšanos Dieva apredzībai ļoti neprognozējamos un mainīgos apstākļos. Šā gada katedrāles svētceļojuma tēma ir “Dziedināšana”, uzrunas noslēgumā priesteris aicināja svētceļniekus lūgties par cilvēku dziedināšanu – ne tikai fizisko, bet visviarāk par garīgo. Lūgt par dziedināšanu no bailēm, kurās daudzus ir iedzinusi pandēmija un dažādie ierobežojumi.

Saņēmusi svētību un brokastis Kūrijas dārzā, mazā svētceļnieku “ģimene” devās ceļā uz Baltezeru un  pirmo dienu kopā ar svētceļniekiem  gāja arī katedrāles vikārs. Ceļā grupiņu pavadīja TV 3 žurnālisti, kuriem īsas intervijas sniedza svētceļojuma dalībnieki. 

Rīta cēlienā neliels ceļa posms veda caur Lielajiem kapiem un lielā, senā, jau parkam līdzīgā lauka malā – pirmā atpūta,vēl gan ne mūžīgā. Šoreiz kapi nesa arī cerības vēstījumu ceļiniekiem – tajos sen mājvietu radis Augšāmcelšanās luterāņu dievnams. Augšāmcelšanās. Starp zemes dzīvi un augšāmcelšanos ir nāve, kapsēta. Svētceļnieks arī mirst – notiek viņa komforta, ērtību nāve. Rijības un slinkuma nāve. Notiek kaunēšanās un baiļu – kā nu būs, tādi nenoteikti apstākļi, tik maza grupa – nāve. Šie astoņi brāļi un māsas sākuši iet uz augšāmcelšanos Dievmātes patvērumā, baltajā Aglonas baznīcā.

 Stella Jurgena

Scroll To Top