5. februāris (piemiņas diena)
Jaunava un mocekle
Sv. Agate (III gs.) piedzima turīgā ģimenē Katānijā (Sicīlijas salā). Viņas skaistuma un cildenuma dēļ Agati bildināja Sicīlijas pārvaldnieks Kvintiāns, bet meitene to atraidīja, sakot, ka nekas viņu nepiespiedīs mainīt savu kristietes pārliecību un vēlēšanos kalpot un piederēt tikai Kristum. Savas ticības dēļ Agate mira mocekles nāvē 250. gada 5. februārī. Tiek uzskatīts, ka viņas nomocīšana notika ķeizara Decija kristiešu vajāšanu laikā.
Gadu pēc viņas nāves vulkāns Etna sāka spēcīgu izvirdumu un katānieši, kristieši un nekristieši, saskrēja pie Agates kapa, paņēma plīvuru, kas apklāja tās pieri un to aiznesa lavas uguns priekšā, kas uzreiz apstājās. Sv. Agates kults diezgan ātri izplatījās Rietumu Baznīcā, Austrumu Baznīcā un sasniedza pat Rietumāfriku. Sv. bīskaps Sikulas Metodijs rakstīja par Agati: „Agata mūs valdzina pat ar savu vārdu, un visi labprāt dodas viņu apmeklēt. Viņa mūs māca ar savu piemēru, jo visi nepārtraukti sacenšas savā starpā, lai sekotu īstajam labumam, kas ir vienīgi Dievs.”
