Now Reading
Iznācis jauns „Sekošana Kristum” izdevums latviešu valodā

Iznācis jauns „Sekošana Kristum” izdevums latviešu valodā

Viduslaiku autora sarakstītā un par absolūtu klasiku garīgā ceļa meklētāju bibliotēkā kļuvusī grāmata „Sekošana Kristum” ir piedzīvojusi jaunu, uzlabotu izdevumu latviešu valodā. Lielā Gavēņa pirmajā dienā izdevniecība „Mieram tuvu” to nodeva lasītāju rokās, atgādinot, ka šis darbs tiek uzskatīts par labāko, ko cilvēka spalva jebkad ir spējusi uzrakstīt par tēmu, kā sekot Kristum.

Priesteris Andris Priede, Dr. Hist. Eccl. priekšvārdā raksta: „Ne velti grāmatu „Sekošana Kristum” nereti salīdzina ar Svētajiem Rakstiem, tā ir kā Bībeles kompendijs. Ar kādu aizrautību to lasīja un savu garīgo dzīvi draudzībai ar Jēzu veltīja kristieši pirms pieciem sešiem gadsimtiem, ar tādu pašu svaigumu un svētuma aromātu tā turpina uzrunāt Jēzus draugus šajā jaunajā tūkstošgadē.”

Grāmata pēdējo simts gadu laikā latviešu un latgaliešu valodā ir iznākusi vairakkārt, kas liecina par lasītāju ieinteresētību. Padomju gados darbu „Sekošana Kristum” pazina uz rakstāmmašīnas rūpīgi pārrakstītos, iesietos un pēc tam uzticamo ticīgo vidū neuzkrītoši izplatītos eksemplāros. Iepriekšējais grāmatas izdevums latviešu valodā iznāca 1999.gadā un bija kļuvis par sava veida bibliogrāfisku retumu. Tāpēc „Mieram tuvu” lūgts sagatavot jaunu izdevumu, kurā būtiski uzlabota latviešu valodas redakcija.

Jaunajā grāmatas izdevumā neparādās arī autora vārds, pirmajā brīdī radot mulsumu, vai runa ir par to pašu grāmatu, kas pazīstama ar Kempenes Toma vārdu. Izdevniecības vadītāja Aija Balode paskaidro, ka skaidrības par to, kas ir šī darba autors, vēl arvien nav, tāpēc nolemts uz grāmatas vāka likt tikai nosaukums. Vēsturnieki visbiežāk atsaucas uz Tomu no Kempenes, kuram pieder vairāki garīgās teoloģijas sacerējumi un kura daiļradē labi iederētos arī „Sekošana Kristum”. Zināms arī tas, ka viņš pats personīgi pārrakstījis „Sekošana Kristum” eksemplārus, starp kuriem pazīstams 1441. gada manuskripts ar zīmīgu autogrāfu: „finitus et completus” („pabeigts un pilnveidots”). Tomēr izskatās, ka darba autors ir vēlējies palikt anonīms. Grāmatas priekšvārdā A.Priede raksta: „Šāda frāze var nozīmēt gan pabeigtu pārrakstīšanas procesu, gan autora redakciju. Lai samudžinātu vēsturnieku risināto pavedienu, Toms ar tādu pašu frāzi noslēdz kādu savu pārrakstītu Bībeles manuskriptu.”

Pēc dievkalpojuma Rīgas sv.Terēzes draudzē, kurā tika svinēta grāmatas iznākšana, uz īsu sarunu aicinājām priesteri A. Priedi, kurš paskaidroja, kāpēc darba autora vārdu noskaidrot tik grūti.

Andris Priede: „Ņemsim vērā, ka tas ir tieši dažus gadu desmitus pirms drukas atklāšanas. Laiks, kad intensīvi rakstīja un pārrakstīja. Tas, ka Toms tik tiešām ar savu spalvu ir pārrakstījis šo darbu, ir fakts. Vai ir kāds eksemplārs pirms Kempenes Toma? Tas nav pierādīts. Taču tradīcijā ir atrodamas atsauces pat no patristikas laika. Lai nu kā, 14.gs. beigās 15.gs sākumā bija kustība „Devotio moderna” („Jaunā dievbijība”), kuras nolūks bija veidot maksimāli personīgas, individualizētas attiecības ar Dievu. Tā bija zināma veida reakcija uz sholastikas laikmeta spekulatīvo teoloģiju. Izcilākajiem sholastikas teologiem – Akvīnas Tomam vai Albertam Lielajam – personīgā garīgā dzīve bez šaubām bija stimuls teoloģiskiem meklējumiem, bet uz 15.gs. sliekšņa topošās Renesanses pilnbrieda kontekstā spekulatīvā teoloģija dažkārt kļuva par pašmērķi. Tāpēc personas, kas meklēja intensīvāku garīgo dzīvi, distancējās no visa, kas var šķist personīgās godkāres apmierināšana. Piemēram, slavenās Viduslaiku altārgleznas – mēs taču reti kurai zinām autoru! Piemēram, kas ir Aglonas Dievmātes svētbildes autors? Nezinām, jo viņš apzināti vēlējās palikt anonīms, lai šīs svētglezna mūs vestu pie īstā Autora, kas ir Svētā Gara darbs. Lai mēs caur to spētu saskatīt tajā attēloto, nevis teikt – lūk, tāda un tāda mākslinieka daiļradē šis darbs ir kulminācijas punkts. Tātad neņemsim ļaunā, ka līdz šim brīdim zinātniekiem ir ar ko nodarboties, meklējot „Sekošanas Kristum” īsto autoru, un novēlēsim, lai viņiem tas tik drīz neizdotos.

Vai viņiem ir cerība?

Bez šaubām. Zinātne tagad soļo milzu soļiem. Un par to mēs varam Dievam pateikties, jo katrs zinātnes sasniegums mums liek labāk pārdomāt, cik brīnišķīgi cauri gadu simtu tūkstošu līkločiem Dievs ir pratis vest cilvēci. Teologi priecājas par vēstures sasniegumiem. Paskatieties – kā vienu pēc otra rok laukā gadu tūkstošus senus rakstus, piemēram, Humrana tīstokļi, kas tiek analizēti pēc vismodernākajām seno rakstu izpētes metodēm. Tas viss mums ir ļoti saistoši. Varbūt atradīs, kur Toms ir parakstījies un pēc tam to pats izdzēsis. Lai meklē – jo galīgā atbilde ar simtprocentīgu drošību šobrīd nav dota.

Cik aktuāla šī grāmata ir šobrīd? Vai mūsdienu cilvēki prot veidot personīgas attiecības ar Dievu?

Mūsdienu cilvēks nav citādāks kā pirmā gadsimta cilvēks, kuru uzrunāja Jēzus pats, ne arī kā Viduslaiku cilvēks. Viņš ir tāds pats šodien un būs pēc simts, divsimts gadiem, ja Dievs mums atvēlēs vēsturi. Kas cilvēkam ir aktuālākais? Būt drošam, ka viņš ir uz pareizā ceļa, ka viņam ir visi nepieciešamie instrumenti, lai varētu iet pa Kristum sekošanas ceļu. Tas ir formulēts Bībelē: „Ņem savu krustu un seko man!” vai, kur Jēzus saka: „Viena tev trūkst, pārdod visu, kas tev ir, un nāc seko man!” Un ko nozīmē sekot Kristum? Tas nozīmē būs drošam, ka esi roku rokā ar Viņu, ar Viņa Baznīcu, Viņa svētiem Evaņģēlijiem.

Vai ir viegli izveidot personiskas attiecības ar Dievu?

Uz šo jautājumu varētu atbildēt: Jā un Nē. Jā, tāpēc, ka Viņš pats nāk pretī ar savu žēlastību. Nē, tāpēc, ka tas ir visa mūža darbs un mēs to sākam katru dienu no jauna, pieceļoties no rīta, ar pirmo krusta zīmi. Tu nevari – kā dažkārt saka jaunās reliģiskās kustības, Austrumu reliģijas – atrasties transa stāvoklī, lai tev vairs nebūtu no jauna Viņš jāmeklē. Dievs ir vēlējies, lai tu Viņu meklē katru dienu. Tāpēc tas ir viegli, brīnišķīgi, bet tajā pašā laikā tas ir darbs, vissvarīgākais darbs, kas mums veicams – katru dienu no jauna mēģināt atrast, kā nepazaudēt šo sadraudzību.

LRKB IC

Scroll To Top