Now Reading
Izvēlēti Ādolfa Grosberga piemiņas fonda šī gada stipendiāti

Izvēlēti Ādolfa Grosberga piemiņas fonda šī gada stipendiāti

Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas fonda valde ar prieku paziņo, ka 2019./2020. studiju gadā ir izvēlēti četri katoļu studenti, kas par savu izcilību un redzamo kalpošanu Katoļu Baznīcā Latvijā saņems vienreizējās fonda atbalsta stipendijas. Šis atbalsts mūsu katoļu jauniešiem ir iespējams, pateicoties Amerikas latviešu katoļu labdaru atbalstam.

Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas fonda stipendijas saņems Diāna Dūna un Kaspars Blūmefelds.

Diāna Dūna par sevi raksta: “Esmu no Bebrenes un šobrīd mācos pedagoģiju Daugavpils Universitātē 4. kursā. Aktīvi iesaistīties baznīcā sāku pirms sešiem gadiem, kad pati atgriezos un ieticēju. Kopš tā brīža arī sākās mans formācijas ceļš un aktīva iesaistīšanās. Mans kalpojuma visbiežāk saistās ar bērniem – bērnu nometnes, bērnu kalpojums Svētās Marijas no Nācaretes, Baznīcas Mātes, Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolā un šobrīd arī bērnu gatavošana Pirmajai Svētajai komūnijai. Jūtu, ka darbam ar bērniem manā dzīvē ir liela nozīme, to pilnīgāk apzinājos, esot misionārajā gadā, kad vienu gadu veltīju kalpošanai. Tāda milzīga dāvana no Dieva bija iespēja vadīt Alfas kursu universitātē studentiem. Tas bija ļoti vērtīgi katram, kas tika iesaistīts. Šobrīd, pēc Alfas kursa beigšanās, mēs ar dalībniekiem esam ļoti sadraudzējušies un turpinām viens otru garīgi stiprināt un palīdzēt ticības ceļā.”

Kaspars Blūmefelds norāda: “Šobrīd esmu 2. kursa students Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Mana aktīvā darbība draudzē sākās ap septiņu gadu vecumu, kad sāku kalpot par ministrantu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, to pašlaik turpinu arī citās draudzēs. Uzskatu, ka visa pamatā ir kalpošana, vēlme ieraudzīt citu vajadzības. Ticībai ir jāizpaužas darbībā. Piecus gadus kalpoju Svētā Jāzepa vīru kopienā, kā aizlūdzējs, arī katru gadu darbojos Suntažu vasaras nometnē, kuru vada ASV misionārs Donalds Tērbits, piedalos vīru ziemas nometnēs Aglonā.

Mani saista Dieva vārds, daudz lasu Bībeli, jo tajā varu saņemt atbildes. Dieva vārdam ir jāiesakņojas sirdī. Kalpoju trīs gadus kā mazas grupas animators un aizlūdzējs kopienas “Dzīvības straumes” 30 nedēļu padziļinātā programmā identitātes dziedināšanai. Viens no šīs kopienas pamatprincipiem ir personiskās identitātes atjaunošana Svēto Rakstu perspektīvā. Uzskatu, ka kalpojot jāpauž prieks, jo to mēs sludinām.”

Bīskapa Jāzepa Rancāna piemiņas stipendijas saņems Judīte Ozoliņa un Madara Hērlija.

Judīte Ozoliņa stāsta: “Par sevi īsi varu teikt – esmu cilvēks, kas vienmēr ilgojas būt ceļā. Fiziski, garīgi, emocionāli vai profesionāli, bet vienmēr ceļā. Alkstu augt un attīstīties, un nekad neapstāties pie sasniegtā. To arī daru un patiesi izbaudu, ka Dievs mani ievedis Katoļu Baznīcā, kur pēc daudzu gadu meklējumiem sajutu mājas un ģimenes kopību. Pateicos Dievam par ticības dāvanu, kas man deva cilvēkus apkārt, slāpes pēc tuvības ar Dievu, tuvus draugus, kolēģus un brāļus un māsas. Tas viss manā dzīvē ienācis ar kalpojumu un darbu Radio Marija Latvija misijā, kopienā, ģimenē. Tas nekad nav bijis tikai darbs. Tas mani caur Marijas rokām ir aizvedis arī līdz studijām, kad pēc desmit gadu pauzes, atkal sēdos solā. Un tā, nu jau otro gadu pirms un pēc darbošanās radio steidzos uz Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, lai izzinātu tos jautājumus, uz kuriem atbildes var iegūt akadēmiskā vidē. Kur tas vedīs tālāk? To zina tika Dievs. Turu sirdi atvērtu un acis modras, taču, ja vien Dievam nebūs citu plānu manai dzīvei, tad labprāt turpināšu katoliskā garā kalpot Kungam, atdodot daļu savas sirds, laika, darba un pūļu Latvijai, tiesa, kaut kādā mērā, tas jau ir noticis, bet par to labprāt padalīšos citkārt.”

Madara Hērlija par sevi raksta: “Esmu dzimusi un augusi Siguldā, kuru mana ģimene sauc par mājām jau ceturtajā paaudzē. Es mīlu mūziku, ēst gatavošanu, skaistas lietas un dzīvi, bet pāri visam – cilvēkus. Esmu mamma sešgadīgajam Lūkasam Dominikam. Cik sevi atceros, vienmēr esmu aktīvi līdzdarbojusies draudzes dzīvē un pēdējos vairāk nekā 15 gadus esmu kalpojusi Baznīcā gan Latvijā, gan Anglijā.

Pēc atgriešanās Latvijā 2015. gadā atsaucos priestera Riharda Rasnača piedāvājumam vadīt muzikālo kalpojumu Siguldas Jēzus Sirds katoļu draudzē. No jauna izveidoju kori, spēlēju ērģeles, diriģēju, organizēju Taizé vakarus, adorācijas – nomoda naktis un koncertus, rūpējos par koristu garīgo izaugsmi un sadraudzību. Manā vadībā draudzes koris „Vox Cordis” piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos 2018. gadā.

Mans galvenais kalpošanas virziens vienmēr ir bijis saistīts ar mūziku, kura man ir kā nabassaite ar Baznīcu un ar Debesīm – lai kāds būtu emocionālais stāvoklis, kādi jautājumi par ticības dzīvi un manu aicinājumu, mūzika vienmēr man ir bijusi žēlastība, caur kuru un kurā palikt vienotai ar Kristu. Nekā svarīgāka jau nav: „Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt.” (Jņ 15, 5)

Šobrīd studēju Ekonomikas un kultūras augstskolā (EKA) Rīgā, menedžmenta programmas 2. kursā. Tā kā dēls uzsāks skolas gaitas šī gada septembrī, tad sapratu, ka šobrīd ir īstais laiks, lai izmantotu iespēju vienu semestri studēt apmaiņas programmā ārzemēs. Pirms tam ilgāku laiku esmu dzīvojusi Anglijā, līdz ar to spēju novērtēt ieguvumus, ko sniedz atrašanās citā vidē. Pavasara semestri pavadīšu Schmalkalden universitātē Vācijā.

„Svētīgs ir tas, kas zina, ko nozīmē mīlēt Jēzu un Jēzus dēļ aizliegt sevi.” Šis teikums no grāmatas „Sekošana Kristum”, manuprāt, caurstrāvo visu, ko es daru – neatkarīgi no vides, kurā atrodos – vai tas ir Baznīcas kontekstā, skolā vai ģimenē.”

Prelāta Ādolfa Grosberga piemiņas stipendijas fonda valde

Scroll To Top