17. oktobrī Bīskapu Sinodē Romā ar uzrunu uzstājās Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš pievērsa lielu uzmanību Baznīcas attieksmei pret jaunajām kustībām.
Vispirms Z. Stankevičs aplūkoja šķēršļus, kas traucē integrēt harizmas evaņģelizācijas darbā. „Pirmais šķērslis,” norādīja arhibīskaps, „ir tas, ka liela daļa priesteru nevēlas uzņemties jauno grupu un kustību aprūpi, jo mācību laikā seminārā nav saņēmuši atbilstošu sagatavotību, lai veiktu šo pastorālo darbu”. Arhibīskaps Stankevičs brīdināja, ka šādā veidā Baznīca var apslāpēt šo cilvēku garu un, palikušas bez prasmīga gana, jaunās kustības var ieslīdēt dažādās novirzēs. No otras puses, šo kustību līderiem lielākoties trūkst teoloģiskās sagatavotības un viņi nereti kļūdās Baznīcas doktrīnā. Rīgas arhibīskaps-metropolīts aicināja Sinodes dalībniekus iedrošināt priesterus, lai viņi uzņemas jauno lūgšanu grupu un kustību garīgo aprūpi, lai tās tiktu izglītotas saskaņā ar veselīgu teoloģiju.
Vispirms Z. Stankevičs aplūkoja šķēršļus, kas traucē integrēt harizmas evaņģelizācijas darbā. „Pirmais šķērslis,” norādīja arhibīskaps, „ir tas, ka liela daļa priesteru nevēlas uzņemties jauno grupu un kustību aprūpi, jo mācību laikā seminārā nav saņēmuši atbilstošu sagatavotību, lai veiktu šo pastorālo darbu”. Arhibīskaps Stankevičs brīdināja, ka šādā veidā Baznīca var apslāpēt šo cilvēku garu un, palikušas bez prasmīga gana, jaunās kustības var ieslīdēt dažādās novirzēs. No otras puses, šo kustību līderiem lielākoties trūkst teoloģiskās sagatavotības un viņi nereti kļūdās Baznīcas doktrīnā. Rīgas arhibīskaps-metropolīts aicināja Sinodes dalībniekus iedrošināt priesterus, lai viņi uzņemas jauno lūgšanu grupu un kustību garīgo aprūpi, lai tās tiktu izglītotas saskaņā ar veselīgu teoloģiju.
Vēl viena tēmai, kurai arhibīskaps pievērsās, bija dāvanas un zīmes, kuras Jēzus apsolīja apustuļiem kā tādas, kas ies tiem līdzi evaņģelizējot (Mk 16:17). „Mēs nedrīkstam aizmirst, ka atbrīvošanai un pestīšanai, kuru nes Dieva valstība, ir jāsasniedz cilvēks visās viņa dimensijās, gan fiziskajās, gan garīgajās, un šie divi „žesti, kas pavada Jēzus īstenoto evaņģelizāciju, ir dziedināšana un piedošana,” atzina Z.Stankevičs. „Mēs novērtējam tās dāvanas, kas ir saistītas ar kristīgās dzīves racionālo dimensiju, bet pārāk viegli ignorējam citas Gara izpausmes. Svētais Pāvils apraksta arī tādas dāvanas, kā: dziedināšanas dāvana, spēks darīt brīnumus, pravietošanas dāvana, garu atpazīšanas dāvana (1 Kor 12:8-11). Viņš norāda, ka „Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā” (1 Kor 4:20) un ka „apustuļu zīmes” izpaužas visā izturībā ar zīmēm, brīnumiem un vareniem darbiem” (2 Kor 12:12).”
Vēršoties pie Sinodes tēviem, Rīgas arhibīskaps norādīja uz to, ka šajās dāvanās meklējami milzīgi jaunās evaņģelizācijas resursi, jo Dieva spēks ir neizsmeļams. Viņš aicināja iet dziļumā šais dārgumu krātuvēs, „kas no jauna iededz ticības liesmu. Kad kāds redz dievišķo spēku savu acu priekšā, viņa ticība atdzīvojas. Bet tas ir tikai ticības ceļojuma sākums, ticība nevar balstīties tikai uz brīnumiem, ticībai ir jānobriest un jāieiet Krusta noslēpumā.”
Uzrunas noslēgumā Latvijas pārstāvis Bīskapu Sinodē harizmu tēmu sasaistīja ar jautājumu par laju aktīvu iesaistīšanos un jautāja, kāpēc baznīcās lielākoties var sastapt tikai večiņas? Kāpēc uz baznīcu nāk tik maz vīriešu? Priesteru un bīskapu uzdevums būtu uzticēt vīriešiem lielākas iespējas rīkoties, lielāku autoritāti. Ja vīrietis neredz iespējas izpausties baznīcā, viņš savu enerģiju cenšas ieguldīt citviet.
Inese Šteinerte/Vatikāna Radio, LRKB IC
