Now Reading
Mūžībā devies trimdas latvietis un aktīvs latgaliešu kultūras atbalstītājs Alberts Spoģis

Mūžībā devies trimdas latvietis un aktīvs latgaliešu kultūras atbalstītājs Alberts Spoģis

Svētdien, 15. martā, Minsterē, Vācijā, 95 gadu vecumā mūžībā devies trimdas vecākais latgalietis, literāts, skolotājs, filozofs un aktīvs sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. 2018. gadā viņš kļuva par pirmo trimdas latgalieti, kuram par mūža ieguldīju latgaliešu kultūras attīstībā tika piešķirta latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks“. Toreiz balvu saņēma viens no A. Spoģa septiņiem bērniem, Latvijā dzīvojošais dēls Georgs Spoģis, kurš balvu pēc tam aizveda tēvam, bet tā paša gada vasarā trimdas latgalietis pēdējo reizi apciemoja savu dzimto pusi

A. Spoģis piedzima 1924. gada 9. oktobrī Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišķos, bet gandrīz visu mūžu pavadījis Vācijā, Minsterē, kur sitastarp gandrīz 40 gadus strādājis par skolotāju Minsteres latviešu ģimnāzijā. Viņa skolēnu pulkā bijuši daudzi Latvijā zināmi uzņēmēji, advokāti, ārsti un sabiedriskie darbinieki, kuri pēc neatkarības atgūšanas atgriezās dzimtenē. Viņu vidū ir arī tagadējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

A. Spoģis nāk no četru bērnu ģimenes. Beidzis Vārkavas sešklasīgo pamatskolu, vēlējies turpināt mācības Daugavpilī, bet tas nebija iespējams, jo tika apcietināts un spaidu darbos nosūtīts tēvs. Albertam kā vienīgajam ģimenes vīrietim nācās palīdzēt ģimenes uzturēšanā. 1943. gada 31.martā viņu iesauca uz pārbaudi latviešu leģionā, bet Ziemassvētkos izsūtīja uz Austrumu fronti. Atkāpšanās cīņās A. Spoģi pie Zilupes ievainoja. Viņš zaudēja labās rokas delnu, veseļojās Vācijā, tad nonāca Dānija, bet pēc Vācijas kapitulācijas – Zedelgēmas gūstekņu nometnē Beļģijā.

Gūsta laikā apguva vācu, angļu un latīņu valodu, kā arī vācu literatūru un dzejas teoriju, pēc tam nokļuva Melles latviešu nometnē latviešu ģimnāzija. 1949.gadā Oldenburgā beidzis Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnāziju, studējis Baltijas universitātē Pinebergā, Hamburgas, Bonnas universitātē, Madrides un Minsteres universitātē, iegūstot specializācijas filozofijā, vācu literatūrā, publicistikā, vēsturē un katoļu teoloģijā.

Kad 1957. gada 1. aprīlī no Augustdorfas uz Minsteri pārcēla vienīgo pilna laika Latviešu ģimnāziju brīvajā pasaulē, sācis te mācīt vēsturi, filozofiju, sabiedriskās zinības un katoļu ticības mācību. Līdzās pedagoga darbam vadījis arī jaunatnes politiskos seminārus Internacionālā katoļu jaunatnes biroja uzdevumā, veicu citus sabiedriska rakstura darbus, kā arī rakstījis dzejoļus, rakstus, recenzijas, monogrāfijas (par mākslinieku Juri Soikanu un latviešu katoļu studentu apvienības “Dzintars” vēsturi) un citus darbus.

Bijis daudzu izdevumu redaktors, tostarp trimdas latviešu katoļu žurnāla „Gaisma“ un apvienības „Dzintars“ apkārtraksta redaktors. Ilgu laiku sadarbojies ar trimdā dzīvojošo priesteri Antonu Smelteru, bijis Minsteres Minsteres latviešu katoļu kopas vecākais.

Minsteres Latviešu centrā viņš izveidoja latgaliešu literatūras un kultūras materiālu krātuvi “Latgaļu sāta” un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz Latgali pārveda visas trimdā izdotās latgaliešu grāmatas. Strādājis līdztekus tādiem nozīmīgiem sabiedriskajiem darbiniekiem kā Miķelis Bukšs un Vladislavs Locs.

 2019. gada „Katoļu Kalendārā“A. Spoģa bijušais skolnieks Valdis Labinskis bija sagatavojis rakstu par savus kolotāju un viņa pēdējo viesošanos dzimtenē. A. Spoģis bija arī „Katoļu Baznīcas Vēstneša“ lasītājs.

LRKB IC

Scroll To Top