Latvijā jau kādu laiku darbojas tāda starpkonfesionāla struktūra, kā „Brālības tīkls pār Eiropu”. Uz sarunu esmu aicinājis vienu no tīkla koordinatorēm Jutu Simsoni.
Pastāsti, lūdzu, kas ir šis tīkls un kāds ir tā uzdevums?
Šajā tīklā mēs varam sazināties starp konfesijām, starp kopienām. Tas ir starpkonfesionāls. Tā mums ir laba iespēja sevi parādīt. Tas notiks caur internetu. Bet rezultātā, 19.maijā, tiks izdota grāmata, kur katra kopiena varēs parādīt pasākumus, kuros tā ir piedalījusies. 2007.gada maijā notiks vairāk nekā simts konferenču vairākās Eiropas pilsētās. Centrālais kongress būs Štutgartē. Viļņā 19.maijā būs noslēgums, kurā piedalīsies pārstāvji no Baltijas valstīm. Šī ir mūsu lielā iespēja parādīt, kā mēs strādājam vīna dārzā un, kādi ir mūsu darba augļi. No dažādām organizācijām ir liela atsaucība. Tā ir gan Betānijas Dominikāņu māsu kongregācija, gan Pro Sanctitate māsas, kuras jau ir piedalījušās iepriekšējā tikšanās reizē Štutgartē 2004. gadā, Franciskāņu Trešais ordenis ir izrādījis interesi, kā arī Edītes Šteinas forums. Mēs esam nosūtījuši vēstules un vēlamies saņemt aprakstu par to, kas pie viņiem noticis. Vēlamies saņemt fotogrāfijas. Es aicinu aktīvi darboties visiem lajiem, priesteriem un bīskapiem, lai mēs kopā varētu svinēt skaistus kristiešu svētkus un parādīt mūsu darba augļus.
Vai tas nav dialoga meklējums starp konfesijām, lai viena otru tuvāk iepazītu un atrastu kopējo, kas piemīt visām konfesijām?
Pati kustība „Fokolares” ir starpkonfesionāla, ekumēniska. Ir aicināti visu kustību pārstāvji. Tas nepaliks tikai kristiešu vidū. Šo informāciju varēs iegūt arī jebkurš nekristietis, draugs. Tā būs visiem pieejama, redzama gan grāmatā, gan video, gan internetā.
Tātad, tas būs arī dialoga meklējums ar mūsdienu sekularizēto pasauli?
Tas noteikti būs tā. Es domāju, ka tā ir ļoti lieliska iespēja parādīt, cik interesanti var veidot savas dienas un visu savu dzīvi, un cik dažādas kustības mēs esam, cik dažādas ir kalpošanas un harizmas. Tādā veidā mēs varam piesaistīt arī sekularizēto pasauli īstajām kristīgajām vērtībām, uz ko mēs visi esam aicināti tiekties.
Es zinu un es domāju, ka daudzi no savas pieredzes zina, ka šai pasaulei vairs nav īsti pareiza priekšstata par kristietību. Varbūt, caur šo pasākumu, var notikt sava veida evaņģelizācija?
Domāju, ka noteikti, jo mēs esam atvērti uz sarunu. Būs redzamas dažādas kalpošanas, sākot ar bērnu kalpošanām, vai arī, apmeklējot slimniekus, viņiem palīdzot. Baznīca jau nav pati par sevi. Tā sastāv no cilvēkiem. Tā ir gan prieki, gan rūpes. Visi varēs redzēt, ka mēs esam tieši tādi paši cilvēki, kā visi pārējie un, ka augstākais mērķis, kuram mēs kalpojam – ir Dievs. Katru dienu mēs kalpojam Dievam par godu.
Paldies par sarunu! Lai Dieva svētība nāk līdzi Jūsu darbā!
Aigars Brikmanis. Vatikāna radio, Rīga
