Liliane Bertrand, Rita Refalo, Ingrīda Čakārne, kustība Pro Sanctitate
Vienota ceļa pirmsākumi
2007. gada 9. maijā daži kustības Focolari pārstāvji Lietuvā un Pro Sanctitate kustības pārstāvji Latvijā kopā devās uz Štutgarti, lai piedalītos II Eiropas katoļu, pareizticīgo un kristiešu kopienu kongresā. Kongress notika no 10. maija līdz 12. maijam. Tie paši pārstāvji no abām kustībām bija piedalījušies I kongresā 2004. gadā. Kā radusies šāda kopēja sadarbība? Abas kustības tic vienotībai un priekam, ko veido draudzība starp visām trim Baltijas valstīm, kurās kustības kalpo.
19. maijā Viļņā izdzīvojām to pašu pieredzi, tikai Baltijas valstīm. Ir svarīgi atcerēties kā radies kongress Štutgartē: „Kopā par Eiropu”: 1998. gadā Romā visas Baznīcas kustības bija sapulcējušās uz Vasarsvētku vigiliju. Pāvests – Dieva kalps Jānis Pāvils II – uzticēja Focolari kustības dibinātājai Klārai Lubikai uzdevumu, sakot: „Vēlos, lai tu palīdzētu kustībām, lai tās Baznīcā dzīvotu vienotībā”, viņa atbildēja: “Es to darīšu, jo tas ir mūsu kustības aicinājums”. Lai arī vēl tāls ceļš ejams, šie pirms desmit gadiem izteiktie vārdi ir piepildījušies, gan I kongresā 2004.gadā, gan arī pēdējā – 2007.gadā.
2007.gada kongress – „Kopā par Eiropu”
Asamblejas sēde
Dalīsimies ar Jums šai pieredzē, kas liek domāt un sapņot par vienotu un kristīgu Eiropu!
Kongresā piedalījās 240 katoļu kustības un citi kristieši. Visi bija pulcējušies Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, lai teiktu Eiropai, ka ticība Jēzum Kristum vēl arvien nav zudusi, un pasludina, ka Viņš ir vienīgais pasaules Pestītājs!
Dažādās uzstāšanās un darba grupas apliecināja šo lielo ticības noslēpumu, kas pukst katras kustības sirdī, katrā Eiropas valstī. Jāpiezīmē, ka šogad viskuplākajā skaitā bija ieradušās delegācijas no Maskavas, Slovēnijas, Čehijas un Grieķijas un Austrumeiropas valstīm!
Diskusijās varēja noprast, ka Rietumu Baznīcai ir nepieciešama Austrumu Baznīca. Tās ir kā divas plaušas, kuras Eiropai piešķir patiesi kristīgu veidolu! Neraugoties uz konfesiju un harizmu dažādību, kopā bijām vienota Baznīca! Svētais Gars, kurš sauc: „Abba” bija klātesošs kongresa zālē un ar dziesmu un grupu darbu apliecinājām, ka Kristus ir dzīves Kungs – Kyrios!
Lektors Valters Heidenreihs, Sconstatt kustības dibinātājs Vācijā, uzsvēra lielo mīlestības baušļa nozīmi, vienīgo spēku, kas apvieno Baznīcas kustības. Štutgartes bīskaps monsiņjors Tomass Marija Rencs atcerējās sv. Mārtiņa piemēru: Tas bija svētais, kurš savu dzīvi pilnīgi veltīja kalpošanai nabadzīgajiem, strādājot pašā Eiropas sirdī. Kalpošana – raksturīgs kopienu dzīves elements, kas padara vienotu kalpošanu Baznīcai un Eiropai. Prāgas kardināls, Em. Monsiņjors Vlks sacīja, ka Kristus ir klātesošs mūsu vidū, pateicoties Dieva Vārdam, kas mūs padara par vienu ģimeni, sludinot Kristus brīnumdarbus mūsu nogurušajā, vīlušajā un nepārtraukti bombardētajā Eiropā, kontrastu dažādībā, kas tai neļauj turēties pie kristīgām saknēm.
Bet visu kustību klātbūtne šajā kongresā pierāda, ka Eiropa ir kristīga, mums tikai jāatjauno cerība un drosme no jauna atsākt ticības ceļu, kas bija paslēpts zem zemes!”
Klāras Lubikas, kura veselības dēļ nebija ieradusies, teiktos vārdus – viņas vēstījumu, kurā skan pamudinājums visām kustībām, kas pulcējušās kopā, „doties dziļumā” un meditēt pamesto Krustāsisto, nolasīja Renāta Simona.
Ikviena kustība, dzīvojot tās īpašo garīgumu un harizmu, kļūst par Baznīcas stūrakmeni, fundamentālu akmeni, lai veidotu patiešām kristīgu Eiropu, kas pilnīgi līdzinās Kristum līdz galam un uzņemas atbildību. Dziesmā – kongresa himnā – tika citēti vārdi: „Jauna pasaule dzimst šeit; viens „jā” šai cilvēcei, paliksim kopā, par Eiropu, kopā par pasauli, paliksim kopā par cilvēkiem, kuri mīl Mūžīgo Dievu. Mēs sakām: „jā”, paliksim kopā par Eiropu.”
Pravieša Isaja vārdi: „Mieriniet…” (40, 1-5, 9-11), vārdi no Apokalipses grāmatas: „Maranatha”, Jēzus vārdi: „Celies un staigā”, tie ir vārdi, kurus visbiežāk komentēja lektori no sv. Egīdija kopienas – Andrea Rikardi un viņa kolēģis Marko Jupaļjako, luterāņu mācītāja Ulriha Parzany. Viņi iedrošināja asamblejas dalībniekus, sakot: „Vienīgi ar Kristu uzvarēsim, vienīgi ar Kristu Eiropa atgriezīsies pie savām saknēm, vienīgi ar Kristu nezaudēsim kristietības saknes. Esam daudz, neesam maz, mums tikai jāturpina misija: mierināt tos, kuri ir zaudējuši ticību, dāvāt cerību un dziedāt Dieva Jēram – Jaunās, Kristus atpestītās, Dieva tautas dziedājumu: „Maranatha, nāc, Kungs Jēzu” mūsu pilsētu ielās, mūsu ģimeņu vidū, teikt: „Piecelies un staigā.” Tu šodienas ģimene, paliec tā, kas esi, atgriezies pie tā, kas esi; celieties politiķi, cilvēki, kas darbojas sabiedrības struktūrās un atdodiet Eiropai tās patieso seju, kas respektē cilvēka cieņu, cilvēka, kurš radīts pēc Dieva attēla un līdzības.”
Arī kardināls Valters Kaspers, Pontifikāta komisijas prezidents par kristiešu vienotību, uzsvēra kustību nozīmi Baznīcā, ar entuziasmu apliecinot: „Baznīcai ir nepieciešamas kustības un kustībām ir nepieciešama baznīca”.
Grupas darbs
Dalībniekiem tika dota iespēja satikties un parunāt savā starpā par dažādām problēmām, ar ko sastopas apliecinot ticību Kristum. Bija 22 darba grupas, katrai grupai bija sava tēma. Mēs piedalījāmies forumā, kura tēma: „Kristieši darba vidē un ekonomikā” un apskatītā tēma bija: „Drosme doties laulībā un ģimenē!”. Šis darbs grupās liecināja par dedzību un aizrautību, kas ir ikviena sirdī, lai sludinātu Kristus mīlestību un liecinātu par Kristu – Dieva svēto!
Otrās dienas beigās, noslēguma lūgšanas laikā katra kustība uz skatuves uznesa akmeni, kustības simbolu un kopā veidoja skaistu „celtni”, kas prezentēja prieku būt kopā Kristus Baznīcai!
Pēdējā dienā – Kongresa kulminācijā bija daudz vairāk cilvēku. Dažādas personības no politiķu, Baznīcas aprindām sūtīja uzrunas un apsveikumus par godu šim notikumam, kas priecē šodienas Eiropu. Pirmais no tiem – pāvests Benedikts XVI, Īrijas prezidents un citu Eiropas valstu pārstāvji. Pēdējās – Andrea Rikardi diskusijā un Klāras Lubikas vēstījumos par tēmu „Kāda ir mūsu nākotne” un „Par vienotības kultūru” tika uzsvērts svarīgs aspekts – dzīvot patiesā brīvībā, kas ir mantojums, lai to uzņemtu ar atbildību neizniekojot.
Patiesā brīvība, kura jāmācās no Eiropas Savienības tēviem, brīvība, kurai vārds: Jēzus Kristus! Kristus, kurš mums dod aicinājumu un misiju. Eiropas aicinājums ir būt par patiesiem kristiešiem. Kristieši ir cilvēces sirds, kura palīdz Eiropai pieaugt taisnīgumā un mierā.
Un vienotības gars, ko ļoti bija vēlējies Jānis Pāvils II, to jādzīvo, meklējot iespēju būt žēlsirdīgiem, piedodošiem un brālīgiem.”
Eiropas samita noslēgumā mēs atvadījāmies ar vēstījumu, kas lasāms zemāk un kuru lasīja divi jaunieši no dažādām Eiropas valstīm. Teiksim „jā” dzīvei, radībai, atbildībai par humānāku, kristīgāku un daudz svētāku Eiropu!
Vēstījums “Kopīgi Eiropai 2007”
Pulcējušies Štutgartē no visas Eiropas un pārstāvot vairāk nekā 240 kustības un kristīgās kopienas, mēs vēlamies liecināt par augli, ko spēj dāvāt vienīgi Svētais Gars – nepārtrauktu jaunas kopības pieaugumu mūsu starpā.
Šajā kopībā aizvien skaidrāk redzam mūsu atbildību šodienas Eiropas izaicinājuma priekšā: spēcīga līdzāspastāvēšana daudzkulturālā vidē. Apziņa, ka mūsu atšķirības ir bagātība, nevis iemesls bailēm un sašķeltībai, var kļūt par cerības zīmi tur kur līdzāspastāvēšana ir apdraudēta.
Kā ieguldījumu mēs vēlamies dāvāt vienmēr aktuālo un dzīvo Evaņ?ēliju. Šodien vēlamies parādīt kristīgās Eiropas sakņu augļus – tās pagātni, tagadni un nākotni – kas bija nozīmīgi arī tās Tēviem dibinātājiem. Esam pateicīgi visiem tiem, kas darbojās Eiropas tautu izlīgšanas un miera labā. Novēlam lai Eiropa, kas ievainoja pasauli ar koloniālismu, pasaules kariem, Shoah, izpaustu ar lielāku drosmi savu dziļo dvēseli un šādi sniegtu ieguldījumu brālīgākas pasaules veidošanā.
Harizmas – Dieva brīvi dotās dāvanas – mūs mudina, kā tas ir piemītošs dziļi eiropeiskam aicinājumam, iet pa brālības un kopīgas dzīvošanas ceļu. Mūsu brālība dzimst no evaņ?ēliskās mīlestības, kas arvien bez izņēmuma tiek atjaunota un tālākvēstīta. Tieši šīs saites dēļ, kas mūs vieno Dievā, mēs šodien, kā mums to ir vēlējis Jēzus, atjaunojām savstarpējās mīlestības līgumu.
Šīs savstarpējās mīlestības līguma vienoti, mēs sakām JĀ dzīvībai un apņemamies aizstāvēt tās neaizskaramo cieņu visās tās stadijās – no ieņemšanas brīža līdz tās dabīgam noslēgumam.
Mēs sakām JĀ ?imenei, kas ir saistīta ar nesaraujamu mīlestības līgumu starp sievieti un vīrieti – pamatu stiprai un uz nākotni atvērtai sabiedrībai.
Mēs sakām JĀ radībai, kas ir Dieva dāvana, tāpat arī dabas un vides aizsardzībai ko mums ar respektējošu atbildību ir jāpasargā nākamājām paaudzēm.
Mēs sakām JĀ ekonomijai, kas ir līdzsvarota un kalpo ikvienai personai un visai cilvēcei.
Mēs sakām JĀ solidaritātei ar nabadzīgajiem un atstumtajiem, gan tiem, kuri atrodas mums līdzās, gan arī tiem, kuri atrodas tālu. Viņi ir mūsu brāļi un mūsu māsas. Mēs prasām mūsu valdībām un Eiropas Savienībai ar noteiktību darboties nabadzīgo labā kā arī mazattīstīto valstu, it īpaši Āfrikas, attīstības labā.
Mēs sakām JĀ mieram un apņemamies darboties, lai ar dialoga palīdzību varētu atrisināties konfliktu situācijas. Bez miera mūsu pasaulei nav nākotnes izredzes.
Mēs sakām JĀ atbildībai attiecībā pret visu sabiedrību, un strādāsim, lai ar visu kopējo ieguldījumu, dažādu izcelsmju un kultūru cilvēkiem pilsētas kļūtu par solidaritātes un viesmīlības vietām.
Šo “jā” dēļ mēs vēlamies iesaistīties visi kopā – ikviena kustība un kopiena, atkarībā no savas harizmas un iespējām.
Šo “jā” dēļ mēs vēlamies strādāt ar visiem vīriešiem un sievietēm, ar institūcijām, ar sabiedriskajiem un politiskajiem spēkiem.
Kopā no jauna vēlamies darboties kalpojot vienotībai un mieram, kas ir mūsdienu Eiropas pamatos.
Kopā vēlamies vēstīt Eiropai un pasaulei dzīvības un miera Evaņ?ēliju, kas iedzīvina mūsu Kustības un Kopienas.
Štutgartē, 2007. gada 12. maijā
