Saruna ar apustulisko nunciju Baltijas valstīs Pēteru Stefanu Curbrigenu
No sešpadsmitā līdz septiņpadsmitajam jūlijam sv. Terēzes no Bērna Jēzus relikvijas apciemoja Gulbenes Romas katoļu baznīcu. Tās pagodināt bija ieradies Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Pēters Stefans Curbrigens, kuru esmu aicinājis uz sarunu. Jūs šeit ieradāties taisnā ceļā no Jauniešu dienām Aglonā.
Pastāstiet, lūdzu, kādi ir Jūsu iespaidi, kā šeit tika uzņemta Terēzīte?
Paldies par iespēju runāt un dalīties savos iespaidos Terēzes svētceļojuma laikā šeit, Latvijā. Mani uzaicināja Rēzeknes, Aglonas bīskaps monsinjors Bulis, lai Aglonā svinētu Jauniešu dienu svētku noslēdzošo dievkalpojumu. Man bija liels prieks šeit satikt svēto Terēzi, kas bija kopā ar jauniešiem. Es piedalījos arī Lietuvā, Klaipēdā, Lietuvas Jauniešu dienu noslēgumā un mēs visi atvadījāmies no šīm relikvijām, kuras devās uz Latviju. Šeit, Aglonas svētnīcā, es atkal tās satiku un jūtos ļoti, ļoti gandarīts. Es pieņēmu piedāvājumu pavadīt Terēzi tālāk uz Balviem un Gulbeni. šīm divām draudzēm, kuras es, kā apustuliskais nuncijs nekad nebiju oficiāli apmeklējis. Terēze man tiešām atvēra ceļu uz šejieni. Tas man bija ļoti emocionāls brīdis, pašam pavadīt relikviāriju, īpaši, redzot šos cilvēku pūļus, kas sagaidīja Terēzi, kas bija ar viņu kopā. Balvos un šeit, Gulbenē, nebija tikai veci cilvēki, bija jaunieši, bērni. Šeit Terēzei bija triumfa gājiens, viņa ieradās brīnišķīgā gājienā ar zirga pajūgā, policijas eskortu. Tā bija manifestācija. Redzēju cilvēku entuziasmu, rozes, prieku un bērnus. Es domāju, ka tā ir dziļa ticība, kas šeit, Gulbenē, cilvēkus uztur. Redzēju, cilvēkus klusumā, garīgās dziesmās, cilvēkus, kas nāca ar ticību, pieskārās relikviārijam, ne tikai veci cilvēki, redzēju jauniešus, jaunas ģimenes, kas nāca kopā grupās, lūdzās relikviārija tuvumā, lūdzot sv. Terēzes aizbildniecību.
Vai ir manāmas kādas atšķirības sabiedrības reliģiozitātē šeit, Baltijā un pārējās Eiropas zemēs?
Man šeit, Baltjas valstīs, ir sešu gadu pieredze. Pirms tam strādāju citos kontinentos, citās zemēs. Tas tomēr ļauj redzēt lietas, kas ir kopējas. Dažas valstis, kā mēs redzam no to vēstures un tradīcijām, bija vairāk pasargātas, ticība bija vairāk nosargāta, ticības mantojums tika vairāk saglabāts. Es domāju, ka Baltijas valstīs, kas piedzīvoja piecdesmit gadu okupāciju, ateistisku režīmu, cilvēki nosargāja ticību, to uzturēja, padziļināja. Īpaši priecājos redzēt vecās paaudzes cilvēkus, kuri uzturēja šo ticību dzīvu, kuri darīja visu iespējamo, lai to nodotu tālāk bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Tās ir lietas, kas ir īpaši raksturīgas šejienei. Es domāju, ka visi, kas apmeklē Baltijas valstis, kas nāk uz baznīcu, sajūt cilvēkos ļoti lielu dievbijību tāpēc, ka baznīcas ir diezgan pilnas, ja salīdzina ar ASV. Redz dziļu ticības izpausmi, cilvēki nometas ceļos, ilgstoši, dedzīgi lūdzas, bieži iet pie grēksūdzes. Daudzās citās valstīs tas notiek ļoti reti. Visiem cilvēkiem, kas atbrauc uz šejieni, tas nostiprina ticību, jo viņi redz šo dievbijības un ticības izpausmi. Tajā pašā laikā ir lietas, kuras Baltijas valstis ir pārņēmušas un, kuras ir kopējas ar citām valstīm. Mūsu laikā valstis ir ļoti atvērtas caur internetu, ceļojumiem, cilvēki zina, kas notiek. Viņi atklāj vērtības, kuras agrāk nemaz nepazina, vērtības, kuras šodien sauc par modernām, par šodienas sabiedrības produktiem un, īpaši to, ko pāvests Benedikts XVI sauc par relatīvismu. Cilvēki nepieņem reliģiskās, morālās ētiskās patiesības un vērtības. Šķiet, ka viss ir atļauts. Ir problēmas, kas saistītas ar abortu veikšanu, eitanāziju, homoseksuālismu. Tas nenozīmē, ka tādas problēmas agrāk nebūtu bijušas, bet agrāk bija skaidra apziņa, ka tas ir grēks, ka tāda uzvedība ir pret Dieva gribu, pret Dieva likumu, pret mīlestību. Bet šodien viss ir atļauts, var darīt ko grib un šīs briesmas nāk arī Latvijā.
Es domāju, ka tieši svētās Terēzes, kas ir jauniete, klātbūtne, īpaši jaunajai paaudzei, jauniešiem, kuri vēl nav nobrieduši un meklē dzīves jēgu, ceļu, kuram sekot, dod brīnišķīgu, spožu vēstījumu mums visiem. Viņa visiem apliecina, ka mēs esam Dieva mīlēti. Mums visiem ir jādzīvo šinī mīlestībā. Viņa mūs visus aicina kļūt par mīlestības misionāriem. Viņas klātbūtne, sapulcina pūļus, kas nāk šeit, lai viņu sveiktu, pagodinātu, lūgtos relikviju priekšā. Es domāju, ka vienkārši cilvēki, kā Bībelē tie, kas klausījās Jēzu, ir sapratuši daudz labāk, kā zinātnieki. Viņi nāk, lai lūgtu drosmi, spēku, lai ietu un sekotu Terēzei šinī mazajā ceļā, kas ved mūs uz svētumu.
Aigars Brikmanis, speciāli Vatikāna Radio, Gulbenē
