No šī gada 20. līdz 25. augustam 21 cilvēks pilnīgi slēdza savu muti, lai klausītos Dieva balsī!
Pēc tam dzirdēju šādas liecības: „Es skrēju no svētbildes pie svētbildes un meklēju Dievu ārpusē, taču tagad es zinu, ka Dievs dzīvo manī!”; „Pirmo reizi manā dzīvē Svētā Trīsvienība ienāca manī!”; „Dieva Vārds kļuva miesa manī!”
Siglinde Brauna no kopienas Emmanuel, kas vadīja šīs rekolekcijas.
Rekolekcijas, kā Dievam speciāli nošķirts laiks, ko iespējams pavadīt kopā ar Viņu, klausīties Viņā, gremdēties lūgšanā, ir ārkārtīgi svarīga ticīga cilvēka garīgās dzīves sastāvdaļa. Tāpēc esmu pateicīgs Dievam par neseno iespēju piedalīties Lectio Divina rekolekcijās Aglonā.
Esmu iepriekš piedalījies vairākās dažāda veida rekolekcijās, palīdzējis rekolekcijas organizēt, tomēr Lectio Divina rekolekciju pieredzes man iepriekš nebija. Tādēļ arī vēlējos šādu pieredzi iegūt. Es ļoti augstu vērtēju brīnišķīgo rekolekciju vadītāju Siglindi.
Lai gan klusuma rekolekcijās piedalījos pirmo reizi, klusēt man nebija grūti, tieši otrādi, likās, ja būtu iespēja, vēlētos šādā vidē dzīvot iespējami ilgi. Brīnišķīgs skaistums ir ietverts iespējā klausīties Dieva Vārdu, pašam klusējot – klusējot no saviem vārdiem, esot prom no ikdienas rūpēm. Liekas, kas visi Rakstu fragmenti, kurus lasījām, par kuriem meditējām, lūdzām, kuros ieklausījāmies Dieva balsī, atklājās it kā jaunā gaismā, arī tad, ja tie iepriekš bija labi zināmi.
Ļoti svarīgas man likās arī Siglindes vadītās rekolekciju konferences. Man ir bieži gadījies dzirdēt, kā pat Baznīcas locekļi kritizē vai ne visai augstu vērtē to, ko māca Baznīca. Tam iepretim Siglindes lekcijās brīnišķīgi varējām uzklausīt gan viņas personīgās liecības, kādu svētību viņa piedzīvojusi savā dzīvē, gan arī motivāciju katram ticīgajam savu dzīvi pilnībā upurēt Dieva godam.
Katram, kurš no sirds meklē Dieva tuvumu, es noteiktu ieteiktu piedalīties Lectio Divina rekolekcijās. Ja reiz mēs piedzīvojam Dieva tuvumu, klusumā ieklausoties Viņā, tad atklājam, kāda milzīga dāvana Baznīcai ir dota šāda veida rekolekcijās. Klusēt Dieva priekšā un kopā ar Dievu ir daudz skaistāk nekā pašiem runāt. Ja vairāk cilvēku zinātu, cik tas ir skaisti, domāju, rekolekcijās būtu grūti atrast brīvas vietas.
Jānis Ginters, luterāņu mācītājs, rekolekciju dalībnieks.
Bet tu, kad lūgsi Dievu, ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, pielūdz savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atalgos tevi. (Mt 6, 6)
Iespēja lūgties klusumā bija Lectio Divina klusuma rekolekcijās, kuras notika Aglonā. Šajā klusumā (gan ārējā, gan iekšējā) varēja pilnībā uzņemt sevī Dieva Vārdu, ieklausīties, ko Dievs vēlas man pateikt, kā arī ieskatīties sevī un kaut vai nedaudz atbrīvoties no nepilnībām, kuras kavē būt tuvāk Dievam. Rekolekcijas nosacīti varētu sadalīt divās svarīgās daļās. Pirmā – vienreiz dienā apmēram pusotru stundu gara lekcija, ko sniedza Siglinde. Lekcijas bija ne tikai izglītojošas, bet arī emocionālā ziņā īpašas. Bija sajūta, ka caur Siglindi runā Svētais Gars. Lekcijās uzzināju daudz ko jaunu un vērtīgu – ticības ceļā nepieciešama arī izglītošanās. Otrā – Svēto Rakstu lasīšana pilnīgā klusumā pusotras stundas garumā trīs reizes dienā. Sv. Rakstu lasīšana bija arī meditācija un lūgšana. Veltīt tik daudz laika Sv. Rakstiem ir fantastiski!
Kāds guvums turpmākajai dzīvei?
Sapratu, cik liela nozīme ir klusumam, jo tikai klusumā runā Dievs. Bez tā ļoti svarīgi Sv. Rakstus lasīt regulāri, bez steigas vienā un tajā pašā laikā katru dienu (kaut vai neilgi). Rekolekcijas bija ļoti vērtīgas, jo saņēmām lielu svētību. Vēlos izteikt lielu pateicību kopienai Emmanuel, kas organizēja rekolekcijas, kā arī Siglindei un Madarai. Pateicība Dievam, ka varēju piedalīties šajās rekolekcijās!
Vita Ernsone,
rekolekciju dalībniece.
Katoļu Baznīcas Vēstnesis
