Kā katru gadu, tā arī šogad priesteris Vjačeslavs vienā svētdienā mūs visus iepriecināja, pavēstot, ka 19. oktobrī dosimies ceļā pie Svētās Čenstohovas dievmātes, brauksim uz Liheņu un apmeklēsim arī citas svētvietas Polijā. Šo ziņu mēs uzņēmām ar lielu prieku un atsaucību, jo noorganizēt šo svētceļojumu lūdzām prāvestu jau sen.
Pienāca 19. oktobra pēcpusdiena un mēs pulcējāmies pie sava dievnama, lai dotos ceļā. Grupā bijām 50 svētceļnieki – visi ļoti sirsnīgi, draudzīgi un jautri. Ar mūsu priestera Vjačeslava svētību un lūgšanu devāmies ceļā.
Pēc dažām stundām iebraucām Daugavpilī. Bija jau tumšs un vairs tālu neko nevarēja saskatīt. Mūsu priesteris Vjačeslavs mums daudz stāstīja par visām Daugavpils baznīcām, par šīs pilsētas rūpniecību agrāk un par to, kas tagad tur atrodas. Rādīja krustu, kuru uz Daugavpili atnesa poļu svētceļnieki no Varšavas. Redzams bija arī cietums “Baltais gulbis”, kurā noslepkavots priesteris Vitālijs Litaunieks.
Tālāk braucām cauri Lietuvai, ko tāpat kā Latviju, sauc par Māras zemi. Lietuvā dzīvo 92% lietuviešu un šī valsts ir arī viena no ticīgākajām. Šeit dzīvo pārsvarā katoļi, luterāņu šajā valstī maz.
Nakts pagāja ātri un rīta agrumā iebraucām Polijā.Apmeklējām Varšavas katedrāli, kura ir būvēta Svētā Jāņa Kristītāja godam. Blakus katedrālei atrodas Visžēlīgās Jaunavas Marijas baznīca, kura uzbūvēta renesanses stilā. Kādreiz šī baznīca bija viena no visskaistākajām Varšavā un tai bija visaugstākais tornis.
Apmeklējām dominikāņu baznīcu, kurā mūsu uzmanību piesaistīja modernā stila “krusta ceļš”. Mums tas likās kaut kas jauns, neredzēts. Šajā baznīcā 1962. gadā notika pirmais ekumeniskais dievkalpojums Polijā.
Apskatījām studējošās jaunatnes baznīcu, Svētā Gara dievnamu un Polijas Armijas baznīcu. Šajā baznīcā notiek svarīgākie valsts pasākumi. Daudzi poļu armijas karavīri un valsts vīri šeit noliek savus apbalvojumus.
Šajā dievnamā centrālā altāra gleznā ir Svētās Čenstohovas Dievmātes svētgleznas kopija.
Apskatījuši šīs baznīcas, devāmies uz Varšavas garīgā semināra baznīcu, kura celta Svētā Jāzepa godam. Šajā skaistajā baznīcā mūsu priesteris Vjačeslavs celebrēja Svēto Misi, kā ministrants piekalpoja šī garīgā semināra audzēknis Ilmārs Kravalis.
Pēc tam, neskatoties uz lielo lietu un vēju aizbraucām uz Svētā Staņislava Kostkas baznīcu, pie kuras apbedīts priesteris Juris Popeluško, kuru noslepkavoja komunisti. Par šo priesteri un viņa noslepkavošanu savākti daudzi materiāli, kuri izvietoti muzejā, kuru apmeklējām.
Pēc muzeja apmeklēšanas turpinājām ceļu uz Liheņu. Šeit atrodas vislielākā baznīca Polijā. Tā tika uzbūvēta no 1994.-2004. gadam, pateicoties svētceļnieku ziedojumiem. Bazilika tika uzbūvēta Liheņas Dievmātes svētgleznas godam.
Tālāk mūsu ceļš veda uz Kališu, kura ir visvecākā Polijas pilsēta. Šajā pilsētā ir Svētā Jāzepa godam veltīts Sanktuārijs. Par šīs pilsētas senatnīgumu liecina 18 gadsimtu garā dokumentu vēsture. 1978. gadā šo baznīcu Pāvests VI iecēla mazās bazilikas godā. Dievnamā ir daudz senu un skaistu mākslas darbu. Mūsu svētceļojuma mērķis bija nostāties Svētā Jāzepa brīnumdarītājas svētgleznas priekšā uz lūgšanu.
Šī svētglezna atrodas kapelā bazilikas labajā pusē. Svētgleznā redzam mazo bērnu Jēzu, kuru aiz rokām ved Jaunava Marija un Svētais Jāzeps.
Nopriecājušies par redzēto, steidzāmies uz Čenstohovu, lai nenokavētu skaisto lūgšanu “sauciens” , kad taurēm skanot plkst. 21.00 tiek atvērta Sv. Dievmātes brīnumdarītājas svētglezna. Šajā brīdī Polijas Sv. Dievmātes godinātāji Polijā un visā pasaulē vienojas lūgšanā pie Brīnumdarītājas svētgleznas.
Mīļie svētceļnieki, nekad nepabrauciet Čenstohovai garām, nekur tādu Dieva mīlestību neredzēsiet!
Genovefa Baķe, Gulbene
Katoļu Baznīcas Vēstnesis
