Šā gada 7. jūlijā pāvests Benedikts XVI publicēja apustulisko vēstuli motu proprio (pēc paša iniciatīvas) Summorum pontificum cura (Pāvestu gādība), kas apstiprina tiesības Katoliskajā Baznīcā lietot tradicionālo Romas Misāli un citas liturģiskās grāmatas, kuras bija spēkā 1962. gadā.
Ilgi gaidītais pāvesta Benedikta XVI apustuliskā vēstule bija nozīmīgs uzmundrinājums ticīgajiem, kas Lietuvā nodarbojas ar gregoriskās dziedāšanas kopšanu dievkalpojumā. Vairākus gadus pēc kārtas lūdzoties un apgūstot baznīcas dziedājumus nometnē Ad Fontes (“Pie pirmavotiem”), tās vadītāji un dalībnieki pamazām apzinājās nepieciešamību atgriezties pie senā Romas rita, kas tika lietots līdz 20. gs. 60. gadiem.
Šā gada nometnes dalībniekiem liels prieks bija par apustuliskā nuncija V. E. arhibīskapa S.P. Curbrikena vizīti Kražos. Viņš piedalījās Kristus Apskaidrošanās svētku vesperēs senajā Romas ritā un sniedza nometnes dalībniekiem pāvesta vārdā apustulisko svētību. “Moderni ir – palikt pie tradīcijas”, nuncijs savā uzrunā mudināja turpināt iesākto darbu.
Pirmo reizi Ad Fontes pastāvēšanas laikā visi dievkalpojumi notika Romas rita senajā formā. Pirms nometnes sākuma turpat Kražos notika kursi, kur t. S. Heinsa vadībā vairāki Lietuvas priesteri apguva šo dievkalpojuma formu. Mācījās arī divi Kauņas garīgā semināra audzēkņi, kuri pēc tam nometnes Ad Fontes laikā piekalpoja priesteriem.
Lūgšanām, lekcijām un mēģinājumiem piepildītās nedēļas laikā nometnes dalībnieki apmeklēja arī Dievmātes svētvietu Šiluvā, kur tikās ar V. E. Kauņas arhibīskapu S. Tamkēviču un piedalījās tradicionālajā Sv. Misē vietā, kur 1608. gadā notika Eiropā pirmā Dievmātes parādīšanās.
Pāvesta apustuliskajā vēstulē izsludinātās normas stājās spēkā 14. septembrī. Šajā dienā nometnes Ad Fontes “mājastēvs” Kražu prāvests ar Sv. Misi Romas rita senākajā formā atzīmēja savas priesterības divdesmitgadi. Savukārt Viļņā Sv. Krusta baznīcā kopš oktobra vidus Sv. Mise šajā formā tiek upurēta ik svētdienu.
Andris Amoliņš Katoļu Baznīcas Vēstnesis
* * *
Summorum pontificum īsumā:
? Mūsdienās visur plaši lietotā pāvesta Pāvila VI ieviestā Romas Misāle ir Sv. Mises ordinārā forma Romas ritā. Pāvests dokumenta sākumā norāda uz liturģiskās reformas nepārtrauktību un dažādu pāvestu ieguldījumu tajā, kā arī parāda Vatikāna II koncila devumu Misāles un citu liturģisko tekstu reformā. Savukārt uz sv. Pija V izdevumu balstītā 1962. gadā svētīgā pāvesta Jāņa XXIII izdotā Romas Misāle nekad nav tikusi aizliegta, un var tikt lietota kā šī paša rita ekstraordinārā forma.
? Sv. Misēs, kas tiek svinētas bez tautas piedalīšanās, jebkurš latīņu rita katoļu priesteris neprasot neviena atļauju drīkst lietot vai nu 1962. g., vai arī 1970. g. Romas Misāli. (Izņemot Tridiium Sacrum)
? Ja draudzēs ir pastāvīga ticīgo grupa, kas lūdz Sv. Mises svinēšanu izmantojot 1962. g. Misāli, prāvestam labprāt jāpieņem šāds lūgums. Prāvestam jārūpējas, lai šīs ticīgo grupas labums ir saskaņots ar pastorālajām rūpēm par draudzi, bīskapa vadībā saskaņā ar kanoniskā likuma 392 kanonu, izvairoties no nesaskaņām un cenšoties saglabāt visas Baznīcas vienotību. Šādi dievkalpojumi var tikt svinēti gan darbdienās, gan svētdienās un svētkos.
? Prāvestam savā baznīcā jāatļauj šīs ekstraordinārās formas izmantošana Sv. Misē arī speciālos gadījumos kā, piemēram, laulībās, bērēs, svētceļojumos pēc tur iesaistīto ticīgo vai priesteru lūguma.
? Priesteriem, kuri izmanto svētīgā Jāņa XXIII Misāli ir jābūt attiecīgi sagatavotiem un tiem nedrīkst būt likumīgu šķēršļu.
? Prāvests, visu rūpīgi apsvēris var atļaut administrēt kristības, laulības, gandarīšanas un slimnieku sakramentu pēc senākā rita. Tāpat bīskapi var pēc senākā rita sniegt iestiprināšanas sakramentu ,ja to pieprasa dvēseļu labums.
? Priesteri un diakoni savu ikdienas lūgšanu pienākumu var izpildīt lietojot 1962. g. Romas Breviāru.
