Priesteris – moceklis. Vladislavs Litaunieks

Pagājis pusgads kopš filmas „Mācītājs” par priesteri V. Litaunieku pirmizrādes. Sākumā bija ļoti liela interese, kinoteātrī „Rīga” filmas demonstrēšanas laikā cilvēki pat stāvēja kājās. Ļaudis, īpaši vecāka gadagājuma sievietes, asaras slaucīdami, dziļās sāpēs atcerējās to gadu notikumus. Pēc tam uzmanība noplaka. Kāpēc tā, nezinu. Priesteri par saviem kolēģiem daudz runāt nemēdz, tomēr ir tādi svēti likteņi, par kuriem vienkārši nedrīkst aizmirst. Šad tad kāds svētceļotājs aizbrauc uz Višķiem un baznīcas dārzā palūdzas pie Vladislava kapa. Arī augustā svētceļotāji, ejot cauri Višķiem, apmeklē mocekļa atdusas vietu…
Ja priesteris Vladislavs, piemēram, būtu ebreju tautības moceklis, par viņu zinātu visa pasaule. Mēs esam kūtri. Svētie debesīs raud par mūsu kūtrību. Mēs lūdzamies un ļoti bieži ar savām lūgšanām vēršamies pie citu tautu mocekļiem, viņu biogrāfijas zinām daudz labāk nekā savējo… Esmu daudz pētījis un vācis materiālus, tāpēc atļaušos apgalvot, ka mums ir daudz mocekļu, tieši priesteru – mocekļu, jo viņi tiešā veidā sekoja Jēzum Kristum, daudzi tika sadragāti, mēģināja iznīcināt atmiņas par viņiem.

Kā piemēru minēšu kādu atgadījumu: pēc kara divas komunistes Višķu baznīcas dārzā vakara nokrēslā centās izkasīt vārdu „moceklis” no priestera Vladislava kapakmens, taču viņām tas neizdevās, tāpēc šie komunisti pieminekli aizvāca. Vienīgi Indras – Balbinovas draudzes ticīgie, riskējot ar katorgu, izglāba priestera – mocekļa piemiņas plāksni.

Kūtri mēs esam. Mūsu Kardināls Jānis Pujats, arī Rēzeknes – Aglonas bīskaps Jānis Bulis, atzina, ka kristīgai tautai Aglonas Dievmātes svētku dienās ir jāparāda filmu „Mācītājs” par priesteri Litaunieku un pirmā okupācijas gada mocekļiem, bet, lūk, nekā…

Kāpēc, nezinu. Dažreiz, protams, noplok tā liesma, kas dzen meklēt patiesību par šiem Kristus īstajiem vīna dārza kopējiem. Dažreiz noplok, bet vēlāk, kad pienāk kāds cilvēks un pasaka, ka viņu filma ir uzrunājusi, ka viņa dvēsele asaro… Kā viens vīrs man teica: „Pēc filmas noskatīšanās es kļuvu par desmit procentiem labāks.” Paldies viņiem! Tas dod spēku turpināt, un es turpināšu, jo nelaimīgs es būtu, ja dzīvotu tikai sava prieka pēc… Šobrīd vācu materiālus par Krāslavas priesteriem – mocekļiem un tiem, kurus noslepkavoja pirmajā okupācijas gadā.

Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Jānis Logins, režisors

Katoļu Baznīcas Vēstnesis