Kard. Rodē par konsekrētās dzīves izaicinājumiem

Neskatoties uz sekularizācijas negatīvo ietekmi, konsekrētā dzīve joprojām ir būtiska Katoliskās Baznīcas sastāvdaļa – uzskata kard. Francs Rodē. Reliģiozo ordeņu locekļi sniedz svarīgu ieguldījumu izglītības un sociālās palīdzības jomā. “Šodien daudzus cilvēkus iedvesmo kontemplācijas dzīve” – intervijā itāļu preses aģentūrai ANSA teica Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves biedrību kongregācijas prefekts

Kard. Francs Rodē atgādināja, ka saskaņā ar kongregācijas apkopotajiem datiem, 2006. gadā Katoliskajā Baznīcā bija vairāk nekā miljons Dievam veltīto personu: 836.090 sieviešu un 333.530 vīriešu. Pasaulē ordeņu un kongregāciju locekļi vada 63.073 bērnudārzus, 91.090 pamatskolas, 38.277 vidusskolas un aptuveni 1000 augstskolu. Bez tam viņi vada arī 5.246 slimnīcas, 17.224 poliklīnikas, 648 leprozorijus un 14.927 pansionātus.

Jautāts par konsekrētās dzīves izaicinājumu mūsdienās, kard. Francs Rodē uzsvēra, ka tā ir sekularizācija un morālais relatīvisms, kas valda sabiedrībā. Līdz ar to pamazām sarūk paaicinājumu skaits uz klosterdzīvi, vājinās lūgšanas gars un kopienas dzīves nozīme. Slovēņu izcelsmes kardināls paskaidroja, ka celibāts dāvā pilnīgu brīvību kalpot saviem brāļiem. Ja kāds izdara grēku, tad Baznīcā viņš var saņemt piedošanu – aģentūrai ANSA sacīja kard. Francs Rodē. Kļūdu un noziedzīgas izmantošanas gadījumos katram ordenim un kongregācijai ir savi kontroles orgāni. Svētais Krēsls iejaucas tikai ārkārtīgi smagos gadījumos – paskaidroja Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves biedrību kongregācijas prefekts.

LRKBIC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti