Par garīgo maizi Latvijā, Rīgā…

Es vēlos, es gribu,
ar Dieva palīgu
es būšu svēta…
‘ / Māte Terēze / 

Pēc Mātes Terēzes Žēlsirdības Misionāru Rīgas māsu iniciatīvas šogad tiks atjaunota kāda skaista katoļu baznīcas Latvijā tradīcija, kas tika iedibināta Rīgā pagājušā gadsimta 30.tajos gados. Ik gadu toreiz notika plaša Euharistiskā procesija cauri visai pilsētai no Sv.Jēkaba katedrāles līdz Sv.Franciska baznīcai, kurā piedalījās visas tā laika katoliskās organizācijas un kongregācijas. Tas bija vienotības apliecinājums un redzama ticības zīme pārējai tā laika Latvijai. Aizvadītajos 10 gados katoļu baznīca Latvijā ir ieguvusi kādus īpašus dārgumus attiecībā par lūgšanu Euharistijas klātbūtnē.

Pagājuši 10 gadi kopš uzsākta Nemitīgā Vissvētākā Sakramenta adorācija Aglonā, Vissvētākās Jaunavas Marijas svētgleznas- brīnumdarītājas priekšā, 10 gadi kopš notiek Sakramenta pielūgsme Sv.Marijas Magdalēnas baznīcā dienas garumā (no pulksten 8 no rīta līdz 8 vakarā), tādējādi ir piepildījusies arhibīskapa Antonija Springoviča vīzija par nepārtraukto Sakramenta pielūgsmi šai senajā Rīgas baznīciņā. Ir pagājuši 5 gadi kopš Rīgai ir īpaša svētība – Nemitīgās adorācijas kapela, kas nu atvērta ik dienas 24 stundas. Ir patiesi daudz to Latvijas cilvēku, kas šajās vietās, kur iespējams sastapt Kristu klusajā lūgšana, ir saņēmuši garīgu stiprinājumu, ir tikuši pabaroti ar GARĪGO MAIZI, savas dzīves grūtajos brīžos, ir izlūguši svētību savām un savu līdzcilvēku dzīvēm. Šobrīd mūsu atjaunotā valsts- Latvija, savas 90.jubilejas priekšvakarā piedzīvo jaunus izaicinājumus, kopaina brīžiem šķiet visai pretrunīga… Latvijai patlaban ir vajadzīga īpaša svētība, lai valsts sasniegtu pozitīvu, gan garīgi, gan materiāli piepildītu nākotni. Lai taptu valsts, ar kuru mēs gribētu lepoties, par kuru mēs gribētu iestāties un kurai līdzdalīgi mēs justos. Ir tik daudz lietu, par kurām būtu jāaizlūdz mūsdienu Latvijā un arī jāpateicas Radītājam. Par to, ka jau 17 gadus dzīvojam atjaunotā valstī, kurai starptautiski atzīta neatkarība, ka pirms 90 gadiem Dievs mums caur uzņēmīgiem un drosmīgiem cilvēkiem Latvijā dāvāja šo dāvanu- savu valsti. Toreiz 1918.gadā un vēlāk šim satraucošajam notikumam līdzi dzīvoja visi un ar vislabāko, kas nu kuram bija, bija līdzdalīgi. Gan toreiz, gan tagad kristīga cilvēka vistiešākā un pirmā līdzdalība ir lūgšanā, kurai seko visas citas. Mūsu pirmās valsts tapšanā aktīvi līdzdarbojās arī katoļu garīdznieki – Fracis Trasuns, Jāzeps Rancāns un daudzi citi. Bīskaps Jāzeps Rancāns, kas bija prezidenta Kārļa Ulmaņa vietnieks un līdz savas dzīves beigām palika oficiālais Latvijas valsts vadītājs trimdā.

Kad 30.gados notika pirmā Euharistiskā procesija cauri Rīgai to vadīja tieši bīskaps Jāzeps Rancāns.

Paredzamais atjaunotās Euharistiskās procesijas Rīgā datums ir 25.maijs, tās iespējamais maršruts šogad virzīsies pa Vecrīgu ( precīzi tas tiks izziņots vēlāk). Ņemot vērā šo paredzamo īpašo garīgo vēsturisko notikumu, svarīgas 30.gadu katoļu baznīcas Latvijā tradīcijas atjaunošanu, tās dalībniekiem no draudzēm un katoliskajām organizācijām būtu jāgatavojas jau šobrīd. Vispirms jau ar aizlūgumiem par topošo notikumu, kā arī organizējot savas draudzes, katolisko sabiedrisko organizāciju pārstāvju dalību.

Caur šo Mātes Terēzes Rīgas māsu iniciatīvu Kalkutas Māte netieši kļuvusi par šīs Latvijas tradīcijas atjaunošanas patronesi.

Arnis Šablovskis

P.S.

Varbūt, Jūs esat starp tiem, kas personiski no savas bērnības atceraties kādu no Euharistiskajām procesijām 30.gadu Latvijā..? Varbūt, varat uzrakstīt savas atmiņas par savu piedzīvoto un redzēto toreiz? “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” gaidīs jūsu vēsti vai nu pa pastu vai personiski.

M.Tamuļunas fotogrāfijas par pirmo Euharistisko procesiju Rīgas ielās pagājušā gadsimta 30.gados no kardināla Jāņa Pujata arhīva.

Pirmo Euharistisko procesiju Rīgā vadīja bīskaps Jāzeps Rancāns un prāvests Jānis Vollovičs

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti

Adventa rekolekcijas

Rekolekcijas: “Dievs nevar būt par Tēvu nevienam, kam Baznīca nav par māti” (Sv. Ciprians). Kas ir Baznīca? Vai ārpus Baznīcas ir iespējama

Lasīt vairāk »