(Caritas Kongo darbinieki lūdza šajā laikā lūgties par Kongo.Caritas Internationalis lūdza šo lūgšanu uzrakstīt savam kolēģim Fr.Pierre Cibambo,kurš pats ir no Kongo).
Kungs,Tu esi teicis: es atstāju Jums mieru, es dodu Jums savu mieru.
Mēs lūdzam par mieru Kongo Demokrātiskajā Republikā. Dāvā mums spēku darbam, lai atgrieztu mieru visur, kur tas ir mūsu spēkos, it īpaši Kongo austrumos. Mēs lūdzam, lai visu bērnu, sieviešu un vīriešu, kuri ir šī nāvīgā konflikta upuri, ciešanas neatstātu mūs vienaldzīgus. Ļauj mums mobilizēties viņu atbalstam, ar visiem mūsu spēkiem.
Iedvesmo un vadi gan Kongo, gan kaimiņvalstu un starptautiskos politiķus un sabiedrības līderus tā, lai viņiem pietiktu drosmes apkarot patiesos vardarbības cēloņus. Pārāk ilgi šis konflikts ir mocījis Kongo un Lielo Ezeru reģiona ļaudis un atstājis aiz sevis miljoniem mirušo. Tu esi dzīvības – vērtīgākās dāvanas, ko Tu mums esi devis savā žēlsirdībā – avots. Neļauj mums kļūt par līdzdalībniekiem tiem, kuri iznīcina citu dzīvības ar savu gļēvulību, cinismu vai personīgu iemeslu vadīti, bet dāvā mums žēlsirdību, lai mēs pieņemtu un izkoptu šo dāvanu gan mūsos pašos, gan apkārtējos cilvēkos.
Marija, Miera Karaliene, lūdz par mums.
***
Sarežģītā situācija Kongo Demokrātiskās Republikas Austrumos, piektdiena, 2008. gada 31. oktobris
Komisārs Antonio Guterres ir aicinājis abas konfliktējošās puses respektēt humanitāros principus un nodrošināt civiliedzīvotājiem drošību un palīdzēt viņiem. „Simtiem tūkstošu cilvēku, kuri jau līdz šim ir pārāk daudz cietuši, ir briesmās un izmisīgi ilgojas pēc palīdzības”, šorīt paziņoja Guterresa kungs. „Mūsu kā humānistu darbs ir nodrošināt viņiem palīdzību pēc iespējas ātrāk. Mēs to cenšamies panākt ārkārtīgi nepastāvīgos apstākļos, kurus ziņotāji raksturo kā tādus, kuros ir plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi un vispārēja nelikumība. Mēs darām visu, ko varam, lai palīdzētu nevainīgajiem upuriem, tomēr risinājumam ir jābūt politiskam, un mēs lūdzam abām konfliktējošām pusēm izbeigt šo konfliktu.”
Gomā, provinciālajā Ziemeļkivu galvaspilsētā, ANO pārstāvji cenšas tikt līdz Kibati – kas atrodas 10 km uz ziemeļiem no pilsētas – lai pārbaudītu ziņas par to, ka daļa no 45 000 cilvēku, kas bija aizbēguši no divām apmetnēm, ir atgriezusies. Iepriekš uz Kibati atbēgušie cilvēki bija spiesti atkal doties bēgļu gaitās trešdien, kad dumpinieku spēki tuvojās Gomai. Apvienotā Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijas un Unicef komanda nesen ir sasniegusi Kibati bēgļu apmetnes un ziņo, ka bēgļi atkal pulcējas apmetnēs, kuras ir tik pārpildītas kā vēl nekad. ANO pārstāvji sniedz viņiem pirmo neatliekamo palīdzību.
Šorīt Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijas personāls Gomā ziņoja, ka situācija ir mierīga, bet saspringta. Mūsu birojs ir atvērts un mūsu cilvēki strādā, bet drošības apsvērumu dēļ pārvietošanās pa pilsētu ir stingri ierobežota.
Daudzi kongojieši, pametot karojošo Gomu, bija devušies drošības meklējumos uz Ugandu. Kopš pēdējās kaujas, kas sākās augustā, vairāk nekā 8 500 bēgļu ir šķērsojuši Ugandas robežu; pēc Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijas komandas ziņotā, no tiem aptuveni 2 500 to ir izdarījuši pēdējo trīs dienu laikā. Aptuveni 600 bēgļi ieradās šorīt. Daudzi no viņiem stāsta, ka viņi ceļā no Rugaramas apvidus, Kongo, ir pavadījuši vairāk nekā 20 stundas.
Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisija pieprasīs lielāku finansējumu, lai spētu tikt galā ar visām vajadzībām. Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijai steidzami ir jāizsniedz brezents, segas, guļampaklāji, naktspodiņi, spaiņi, moskītu tīkli, virtuves piederumi un sanitārie piederumi, un šķiet, ka būs nepieciešamas arī jaunas apmetnes.
Ziemeļkivu jau eksistē Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijas atbalstītas apmetnes, kurās ir izmitināti aptuveni 100 000 bēgļu, turklāt eksistē arī vairāk nekā 40 pagaidu apmetnes, kurās ir izmitināti desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju. Kopā Ziemeļkivu ir vairāk nekā 1 miljons bēgļu.
Sīkākai informācijai, lūdzu, sazinieties ar Asta Dalman, Apvienoto Nāciju Bēgļu Komisijas Reģionālā Biroja Baltijas un Ziemeļvalstīs kontaktpersonu Stokholmā,tel. +46 8 457 48 83 vai e-pasts: dalman@unhcr.org
Tulkojusi Mārīte Upeniece, speciāli Caritas Latvija