Paklausīsim Dieva aicinājumam

Šā gada 8. novembrī Rīgā, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzē svētsolījumus salika karmelītu māsa Marija Letīcija. Pastāstiet, lūdzu, kādas ir izjūtas pēc šā notikuma?

Tanī ir liels miers, cerība, ticība un, arī paļāvība, ka Dievs manu dzīvi ir pieņēmis. Es domāju, ka pamatā tam bija draudzība, dzīvās attiecības ar Jēzu. Tas sākās ar manu kristību brīdi. Es jutu, ka man ir draugs Jēzus, ka manas acis redz savādāk un, ka es savādāk redzu savus brāļus un māsas, ka no manis akmens sirds ir izņemta. Es arī jutu savādāk, zināju, ka tas nenāk no manis, tas nāk no Dieva.

Kā Jūs izvēlējāties tieši karmelītes ceļu?

Arī šī ceļa izvēles pamatā ir draudzība ar Jēzu, sarunas ar Viņu. Mēs savas dzīves laikā meklējam, kas mēs esam? Nevis, par ko mums ir jākļūst, bet, kas mēs patiesībā esam. Man likās, ka man nav jākļūst par karmelīti, bet, ka es esmu karmelīte, ka Dievs mani ir radījis kā karmelīti.

Ko Jūs darījāt līdz šim laikam, kas Jūs bijāt?

Es pabeidzu Lietišķās mākslas skolu, dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Tūliņ pēc skolas es sāku strādāt multiplikācijas filmu studijā Dauka. Man šis darbs ļoti patika, bet pēc dažiem gadiem tas beidzās. Tad es strādāju manam raksturam varbūt nepiemērotu darbu, Baltkom Plus peidžeru stacijā par operatori. Arī šajā vidē, kur bija kontakti ar daudziem cilvēkiem, nemiers, es sapratu, ka Dievs man ir devis uzdevumu arī tur meklēt Viņa pēdas.

Ko Jūs novēlat tiem cilvēkiem, kuri šajā brīdī šaubās, bet kuri jūt aicinājumu veltīties Dievam?

Es novēlu ieklausīties šajā balsī, uzticēties un uzdrīkstēties.

Liels paldies par sarunu! Atliek tikai novēlēt tiem cilvēkiem, kuri sajūt šādu aicinājumu un vēlas veltīt savu dzīvi Dievam, paļauties uz šo aicinājumu, uzdrīkstēties, jo nav nekā skaistāka un drošāka, kā atdot sevi Dieva rokās!

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti