Šā gada 2. decembrī galerijā BONHANS. S tika atklāta Diānas Dimzes Dimmes izstāde „100 MARIJAS”. Izstādes autori esmu aicinājis uz sarunu.
Pastāstiet, lūdzu, kāpēc tieši 100 Marijas?
Es tā īsti nevaru sev noformulēt. Parasti paiet kāds laiks. Man liekas, katram no bērnības skaitlis 100 ir ļoti, ļoti daudz. Tad ir daudz, ir uzsvars. Likās, ja būs tā, kā par maz, tad, varbūt nebūs tāds akcents.
Kāpēc Jūs nolēmāt pievērsties tieši Marijas tēmai?
Varbūt tāpēc, ka protestantiem ir sava attieksme, katoļiem sava, bet katram kristietim ir jāatrod sava attieksme pret Mariju. Šoreiz bija tā, ka es kaut kā īpaši ieraudzīju Mariju un arī sievieti sabiedrībā, kāda viņa šodien ir.
Ko Jūs gribējāt pateikt sabiedrībai caur šo izstādi?
Atgādināt sabiedrībai to, kas mēs esam. Ka mēs esam garīgas būtnes. Caur Mariju pasaulē ienāca Kristus. Marija bija tikai atslēga un visas tās simts Marijas arī atrodas atslēgu skapī, atslēgu vietā.
Es varu piebilst, ka man tas simbolizē to, ka arī Marijas aizbildniecība mums ir atslēga uz debesīm.
Mana atslēga noteikti ir Kristus, bet tiešām, Marija ir bijusi īpaša atslēga. Arī katra sieviete. Pasaulē visi cilvēki nāk caur sievieti. Man liekas, ka šis fakts visiem ir zināms, bet ikdienā cilvēki nepadomā, cik sievietes loma ir svarīga. Ir izcelti visādi citi aspekti. Varbūt arī tas tur parādās dēļ tā daudzuma. Pasaulē Marija ir ļoti daudz gleznota. Mani ļoti iedvesmoja ortodoksālā tradīcija, pareizticīgo ikonas. Tas man vienmēr ir bijis liels iedvesmas avots.
Paldies par sarunu! Lai Jums Dievs dod arvien vairāk šādu iedvesmu! Lai caur Jūsu darbiem cilvēku sirdis atveras Dievam!
Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga.
