(www.goscniedzielny.wiara.pl/index.php?grupa=6&art=1229351899&dzi=1207812935, teksts pr. Tomass Jaklevičs)
Pirmā lieta, ko izdarīšu kā prezidents, būs likuma parakstīšana par, tā saukto, brīvo izvēli – tā tika solījis Baraks Obama. Ja viņš turēs vārdu, visi tiesiskie aborta ierobežojumi ASV tiks atcelti.
Pagaidām viss uz to norāda, ka ievēlētais prezidents izpildīs savu nodomu, kuru viņš atklāja š.g. 17.jūlijā, uzstādamies ar runu proabortu fondā Planned Parenthood, un ātri ievedīs dzīvē likumu, sauktu par FOCA (Freedom of Choice Act). Tās nebūs tikai kosmētiskas pārmaiņas. Tas būs nāvējošs trieciens visiem štatu un federālajiem likumiem, kurus pēdējo 36 gadu laikā bija izcīnījuši amerikāņu dzīvības aizstāvji. ASV Bīskapu konferences lūguma veiktā analīze šo dokumentu nosauc par visradikālāko proabortu tiesisko aktu Amerikas vēsturē. FOCA paredz, ka katrai sievietei ir „fundamentālas tiesības” uz abortu un ka nekāda vara (nedz federālā, nedz štata, nedz vietējā) nedrīkst atteikt vai apgrūtināt šo tiesību realizēšanu. Abortam jākļūst par Konstitūcijas sargātu labumu un tam jābūt valsts finansētam. Citiem vārdiem, aborts nedrīkst būt savādāk saprasts un uztverts atšķirīgāk nekā bērna piedzimšana. Katoļu bīskapi, kā arī visas dzīvības aizstāvju kustības aicina uz lūgšanu un spiediena izdarīšanu uz parlamentāriešiem, lai tie noraidītu šo projektu. Tiek vākti paraksti zem petīcijām Kongresam.
36 legālas slepkavošanas gadi
Aborts pēc vēlēšanās ir legāls Savienotajās Valstīs kopš 1973.gada 22.janvāra, kad Augstākā Tiesa pieņēma spriedumu lietā „Roe pret Wade”. Džeina Roe ir Normas Makkorvejas pseidonīms no Teksasas štata. Viņa centās panākt sava vēl nedzimušā bērna nogalināšanu, kas esot ieņemts izvarošanas rezultātā (pēc gadiem viņa atzinās, ka izvarošanas nav bijis). Viņas gadījums palīdzēja proabortu kustībām uzkurināt kampaņu par labu, tā sauktajām, izvēles tiesībām. Spriedums šajā konkrētajā lietā legalizēja abortus pēc vēlēšanās visās Savienotajās Valstīs. Tika atzīts, ka sievietei ir konstitucionālas tiesības nogalināt savu bērnu praktiski visas grūtniecības laikā. Šī sprieduma rezultātā ASV dabūja visliberālākos proabortu priekšrakstus visā Rietumu pasaulē.
Dzīvības aizstāvji bieži vien salīdzina Augstākās Tiesas 1973.gada spriedumu ar kaunpilno lēmumu Dreda Skota lietā 1857.gadā, kad Tiesa paziņoja, ka atbilstoši tiesiskumam melnādainie cilvēki nav personas ASV Konstitūcijas izpratnē. Vergs pieder savam saimniekam, valsts aizstāv īpašumtiesības un tāpēc kungs var darīt ar viņu, ko vien vēlas. Spriedums Roe lietā praksē atzina, ka vēl nedzimušais cilvēks nav persona ASV Konstitūcijas izpratnē. Bērns pirms piedzimšanas ir mātes īpašums un tikai viņa varot lemt par to, atļaut viņam dzīvot vai nē; un šāds viņas lēmums piederot pie viņas privātuma sfēras. Trīsdesmit sešos abortu „pēc vēlēšanās” likuma gados 22% grūtniecību uzsākušu sieviešu izvēlējās sava bērna nogalināšanu. Dzīvību zaudēja gandrīz 50 miljoni personu.
36 cīņas gadi par dzīvību
Dzīvības aizstāvju aktivitātes pēdējos 36 gados panāca zināmu tiesisko ierobežojumu ieviešanu. 1976.gadā Kongress pieņēma, tā saukto Hida labojumu (pēc Pārstāvju Palātas locekļa uzvārda), kas abortu izslēdza no federālā budžeta finansēto rūpju saraksta.
Arī vairākums štatu ierobežoja abortu finansēšanu no publiskajiem līdzekļiem. Atsevišķi štati ieviesa rindu ierobežojumu, kas kavēja abortu izdarīšanu, piemēram, nepieciešamība saņemt vecāku piekrišanu mazgadīgo gadījumos, laulātā piekrišana, aizliegums abortu taisīt valsts klīnikās, aizliegums veikt abortu grūtniecības pēdējos trijos mēnešos, obligāts pārdomu laiks pirms aborta, aizliegums taisīt abortu armijas slimnīcās ārpus ASV teritorijas. Prezidenti Ronalds Reigans un Džordžs Bušs iestājās par dzīvību un centās ieviest nedzimušo bērnu dzīvības tiesisko aizsardzību. Abortu likuma ierobežojumi štata vai federālajā līmenī, kurus izdevās pieņemt, allaž tika pārsūdzēti Augstākajā Tiesā ar atsauci uz spriedumu Roe lietā. Daži no šiem ierobežojumiem tika atcelti. Tie, kuri palika spēkā, tika atzīti par nepārkāpjošiem 1973.g.spriedumu.
Kreiso aprindu reakcija uz šādām izmaiņām bija likumprojekta par, tā saukto, brīvo izvēli (FOCA) iesniegšana Pārstāvju Palātā un Senātā 2004.gadā. Pēdējā Freedom of Choice Act versija radusies 2007.gada aprīlī un tika iesniegta Senātā nākamajā dienā, tūlīt pēc Augstākās Tiesas lēmuma, kas aizliedza veikt abortus ar, tā saucamo, daļējās dzemdēšanas metodi (dzemdību stimulēšana un tūlītēja bērniņa galviņas nolaušana). Zem FOCA projekta parakstījās arī senatori Baraks Obama un Hilarija Klintone.
Heroda programma
FOCA bīdītāji uzsver, ka šī akta mērķis ir 1973.gadā Roe lietā pieņemtā sprieduma tiesiska precizēšana. Tā ir klasiska propagandistiskā krāpšanās, ko bieži atgremo plašsaziņas līdzekļi. Patiesība ir tāda, ka FOCA pieņemšanas tiesiskās sekas ir daudzkārt drastiskākas un tās lielā mērā pārkāpj tās tiesiskās robežas, kādas atbilstu spriedumam Roe lietā. Kādas tad izmaiņas ienesīs FOCA apstiprināšana?
1) FOCA piespiedīs apmaksāt abortus no nodokļu naudas. FOCA bīdītāji izmanto izdevīgu vārdu spēli, ka valdība nedrīkstot diskriminēt abortus tautas veselības programmās, kas tiek finansētas no nodokļu naudas.
2) FOCA atcels jebkādus priekšrakstus, kas šodien liek informēt sievietes par aborta būtību, par bērna attīstību mātes klēpī un par alternatīvajām iespējām dzīves sarežģītajos brīžos. FOCA bīdītāja senatore Barbara Boksere runāja par to, ka jāizbeidz obligātie „propagandas priekšlasījumi, kas pretojas sieviešu izvēlei”. Tiks atcelts arī 24 vai 48 stundu ilgais pārdomu laiks pirms aborta izdarīšanas. Jebkādas konsultācijas, kuras varētu novest pie lēmuma maiņas attiecībā uz aborta izdarīšanu, tiks aizliegtas, jo tās viegli apsūdzēt apstāklī, ka tās apgrūtina sievietes „fundamentālās” tiesības veikt abortu. FOCA, aizliedzot jebkādas „abortu diskriminējošas” aktivitātes, de facto dod varasiestādēm mandātu iznīdēt visas pro life („par dzīvību”) darbošanās slimnīcās, valsts skolās, kā arī publiskajās varasvīru runās.
3) FOCA atcels aizliegumu darīt abortus valsts slimnīcās. Tāpat tas likvidēs priekšrakstus, kuri šodien aizstāv sievietes pret nedrošām abortu klīnikām. Tas aizvāks ierakstu, kas liedz nodarboties ar aborta veikšanu tādām personām, kas nav ārsti.
4) FOCA atļaus veikt abortu ar daļējo dzemdību metodi un citādos veidos, kad grūtniecība ir vēlākā stadijā.
5) FOCA atcels visus ierobežojumus sirdsapziņas klauzulas jautājumā, kas attiecas uz ārstiem un citiem veselības aizsardzības darbiniekiem. Patreizējā likumdošana nosaka, ka neviens ārsts, slimnīca vai slimnīcas darbinieks nedrīkst tikt piespiests veikt darbības, kas ir pretrunā ar viņa morāles principiem, kas nozīmē arī iespēju atteikties no aborta veikšanas. FOCA atcels šīs tiesības. Tas praksē var nozīmēt to, ka katoļu slimnīcas tiks piespiestas veikt abortus. Kardināls Frensiss Džordžs, ASV Bīskapu konferences priekšsēdētājs, paziņoja, ka ja lieta aizies tik tālu, tad šādas katoļu slimnīcas tiks slēgtas.
6) FOCA atsaka tiesības vecākiem iespaidot viņu mazgadīgās meitas lēmumu izdarīt abortu. Līdzšinējie priekšraksti atļāva šādu iespēju.
Izmaiņas likumdošanā, kādas piedāvā FOCA, izsauc šoku. Kad Jānis Pāvils II runāja un rakstīja par nāves kultūru, daudzi to uzskatīja par emocionālu, retorisku izteicienu. FOCA ir pierādījums tam, ka nāves kultūras strāvojumi pieņemas spēkā. Jaunais prezidents ieņems savu amatu 2009.g.20.janvārī. Divas dienas vēlāk Vašingtonā notiks Dzīvības Maršs, kas notiek ikgadus Roe lietā pieņemtā sprieduma gadadienā. Vai viņiem izdosies apturēt vēl necilvēcīgāka likuma pieņemšanu, ko aktīvi atbalsta jaunais prezidents? Vai, beidzot, pamodīsies tie katoļi, kas balsoja par Obamu? Nākamā gada janvāris sevi piesaka kā viskarstāko cīniņu mēnesis par vēl nedzimušo bērnu dzīvībām pēdējo 36 gadu laikā.
Tulkojis pr. A. Aglonietis
