Miris Patriarhs Aleksijs II

Patriarhs Aleksijs (laicīgajā pasaulē Aleksejs Ridigers) dzimis 1923. gada 23. februārī Tallinā dziļi ticīgā ģimenē. Patriarha tēvs Mihails Ridigers (+1962), dzimis Sanktpēterburgā, mācījies tieslietas, ģimnāziju pabeidzis emigrācijā Igaunijā, 1940. gadā pabeidzis trīsgadīgos teoloģijas kursus Tallinā un tika iesvētīts diakona kārtā, bet pēc tam par priesteri; 16 gadus bija Tallinas Dievmātes Piedzimšanas-Dievmātes Kazaņas ikonas baznīcas pārzinis, bija eparhiālās padomes loceklis un vēlāk tās vadītājs. Svētīgākā Patriarha māte Jeļena Pisareva (+1959), dzimusi Rēvelē (tag. Tallina).

No agras bērnības Aleksejs Ridigers piekalpoja baznīcā sava garīgā tēva virspriestera Joanna Bogojavļenska, vēlākā Tallinas un Igaunijas bīskapa Isidora (+1949), vadībā; no 1944. līdz 1947. gadam kalpoja kā vecākais ipodiakons pie Tallinas un Igaunijas arhibīskapa Pāvila (Dimitrovska; +1946), bet pēc tam arī pie bīskapa Isidora. Mācījies krievu vidusskolā Tallinā. 1945. gadā ipodiakonam Aleksijam tika uzticēts atjaunot dievkalpojumu atsākšanai Tallinas Ņevas Aleksandra katedrāli (vācu okupācijas laikā katedrāle bija slēgta). No 1945. gada maija līdz 1946. gada oktobrim viņš bija katedrāles altāra kalpotājs un tērpu pārzinis. No 1946. gada kalpoja kā psalmotājs Tallinas Simeona baznīcā, bet no 1947, gada – Tallinas Dievmātes Kazaņas ikonas baznīcā.

1947. gadā iestājās Sanktpēterburgas (toreizējās Ļeņingradas) garīgajā seminārā, kuru beidza 1949. gadā ar I kategoriju. Sanktpēterburgas Garīgās akadēmijas I kursa students Aleksejs Ridigers 1950. gada 15. aprīlī tika iesvētīts par diakonu, bet 1950. gada 17. aprīlī – par garīdznieku un nozīmēts par Johvi (Tallinas eparhija) pilsētas Dieva Parādīšanās baznīcas pārzini. 1953. gadā t. Aleksijs pabeidza garīgo akadēmiju ar I kategoriju un ieguva teoloģijas kandidāta grādu.

1957. gada 15. jūlijā t. Aleksijs tiek nozīmēts par Tartu Dievmātes Aizmigšanas katedrāles pārzini un Tartu apriņķa pārzini. 1958. gada 17. augustā paaugstināts par virspriesteri. 1959. gada 30. martā nozīmēts par apvienotā Tartu-Vīlandes apriņķa pārzini (Tallinas eparhija). 1961. gada 3. martā Trijādības-Sergija Lavras Trijādības katedrālē iesvētītas mūka kārtā. 1961. gada 14. augustā priestermūkam Aleksijam tika noteikts būt par Tallinas un Igaunijas bīskapu un īslaicīgu Rīgas eparhijas pārvaldnieku. 1961. gada 21. augustā priestermūks Aleksijs iecelts arhimandrīta kārtā. 1961. gada 3. septembrī Tallinas Ņevas Aleksandra katedrālē notika arhimandrīta Aleksija hirotonija par Tallinas un Igaunijas bīskapu.

1961. gada 14. novembrī bīskaps Aleksijs tika nozīmēts par Maskavas Patriarhijas baznīcas ārlietu nodaļas priekšsēdētāja vietnieku. 1964. gada 23. jūnijā iecelts par arhibīskapu. No 1964. gada 22. decembra arhibīskaps Aleksijs tiek nozīmēts par Maskavas Patriarhijas lietu pārvaldnieku un kļūst par Svētītās Sinodes pastāvīgo locekli. Lietu pārvaldnieka amatā viņš bija līdz 1986. gada 20. jūlijam. 1965. gada 7. maijā arhibīskaps Aleksijs tiek iecelts par Mācību komitejas priekšsēdētāju. No šī amata atbrīvots 1986. gada 16. oktobrī pēc personīga lūguma. No 1963. gada 17. oktobra līdz 1979. gadam arhibīskaps Aleksijs ir Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas Sinodes kristīgās vienotības un starptautisko attiecību komisijas loceklis.

1968.gada 25. februārī arhibīskaps Aleksijs tiek iecelts metropolīta kārtā. No 1970. gada 10. marta līdz 1986. gada 1. septembrim vadījis Pensijas jautājumu komiteju, kuras uzdevums bija garīdznieku un citu personu, kuras strādājušas baznīcas organizācijās, kā arī viņu atraitņu un bāreņu, pensijas nodrošināšana. 1971. gada 18. jūnijā par ieguldīto darbu Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas Vietējā Koncila organizācijā metropolīts Aleksijs apbalvots ar tiesībām nēsāt otru panagiju.

Metropolīts Aleksijs pildījis atbildīgus uzdevumus kā patriarhijas atjaunošanas 50 un 60-gades Krievijā jubilejas Komisijas loceklis; kā Svētītās Sinodes komisijas, kura sagatavoja 1971. gada Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas Vietējo Koncilu, loceklis, bijis Vietējā Koncila sekretariāta priekšsēdētājs, organizācijas grupas vadītājs; no 1980. gada 23. decembra viņš bija Krievzemes kristīšanas 1000-gades komisijas priekšsēdētājs un šīs komisijas organizācijas grupas priekšsēdētājs, bet no 1986. gada septembra – teoloģiskās grupas priekšsēdētājs. 1983. gada 25. maijā nozīmēts par Atbildīgās komisijas priekšsēdētāju, kuras uzdevums – izstrādāt pasākumus Daniela klostera kompleksa pārņemšanai, remonta un restaurācijas darbu vadīšana, izveidojot klostera teritorijā Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas garīgi-administratīvo centru. Šo amatu pildījis līdz nozīmēšanai Sanktpēterburgas (tajā laikā – Ļeņingradas) katedrā. 1986. gada 29. jūnijā nozīmēts par Ļeņingradas un Novgorodas metropolītu ar uzdevumu pārvaldīt arī Tallinas eparhiju.

1990. gada 7. jūnijā Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas Vietējā Koncilā tika ievēlēts par Maskavas Patriarhu. Intronizācija notika 1990. gada 10. jūnijā.

Patriarhs Aleksijs bija NVS Starpreliģisko lietu padomes goda līdzpriekšsēdētājs un Krievijas Federācijas prezidenta Padomes sadarbībai ar reliģiskajām apvienībām loceklis. Apbalvots ar daudziem valdības apbalvojumiem.