Arsas bazilikā kard. Klaudio Hummes svinēja Euharistiju. Tajā piedalījās ticīgie no visiem Francijas novadiem. Otrdienas pēcpusdienā notika procesija ar sv. Jāņa Marijas Vianeja relikvijām. Svinības noslēdzās ar vesperu liturģiju. Atzīmējot Arsas prāvesta nāves atceres 150. gadadienu, Klēra kongregācijas prefekts, brazīliešu kard. Klaudio Hummes nosūtījis vēstuli visas pasaules priesteriem. Tā sākas ar Jēzus vārdiem: «Es esmu nācis nevis, lai pasauli tiesātu, bet lai to glābtu». Vēstule publicēta sešās valodās.
Mūsdienās dominējošā rietumu kultūra, kas aizvien vairāk izplatās visā pasaulē ar globālo mediju starpniecību un ļaužu pārvietošanās rezultātā, līdz pat zemēm ar atšķirīgu kultūru, rada jaunus izaicinājumus, kas nav mazsvarīgi evaņģelizācijai. Runa ir par kultūru, ko dziļi iezīmējis relatīvisms, kas atmet absolūtas un transcendentas patiesības esamību, tādējādi iznīcinot morāles pamatus un izslēdzot reliģiju, – raksta kardināls. – Tādā veidā mēs zaudējam patiesības dedzību. Tā tiek pazemināta līdz „nederīgas aizraušanās” rangam. Taču Jēzus Kristus ir Patiesība, universālais Logoss, Prāts, kas izgaismo un piešķir jēgu visam, kas pastāv.
Relatīvismu pavada individuālistiskais subjektīvisms, kas visa centrā liek savu ego. Beigās nonākam pie nihilisma, saskaņā ar kuru, nekam nav nozīmes, nevienam nav jēgas pilnībā veltīt savu dzīvi un, līdz ar to, pašai dzīvei nav īstas jēgas. Tomēr pienākas atzīt, ka šodien valdošā postmodernā kultūra ir saistīta ar lielu un patiesu zinātnisko un tehnoloģisko progresu, kas fascinē cilvēku, sevišķi aizgrābj jauniešus. Diemžēl, ne vienmēr šis progress ir virzīts uz to, lai kalpotu cilvēka un visu cilvēku labumam, – atzīst Klēra kongregācijas prefekts. – Tam pietrūkst integrāla humānisma, kas varētu tam piešķirt patiesu jēgu un mērķi. Mēs varētu runāt arī par citiem šīs kultūras aspektiem: patērēšanu, visatļautību, izrāžu un miesas kultūru. Nevaram neatzīmēt, ka tas viss noved līdz laicismam, kas nevēlas reliģiju, kas dara visu iespējamo, lai reliģiju vājinātu vai vismaz, lai to padarītu par cilvēku personīgu darīšanu.
Šīs kultūras sekas ir attālināšanās no kristietības, – lasām vēstulē. – Tā ir pārāk redzama nu jau lielākajā daļā kristīgo zemju, sevišķi, Rietumos. Aicinājumu skaits ir samazinājies. Priesteru skaits arī ir samazinājies, un tās ir gan aicinājumu trūkuma sekas, gan arī apkārtējās kultūras vides rezultāts. Tas viss varētu veicināt pesimismu un mazdūšību, vestu līdz šīs pasaules nosodīšanai un liktu noslēgties sava veida aizsardzības mehānismā.
Turpretī Jēzus Kristus apgalvo: «Es esmu nācis nevis, lai pasauli tiesātu, bet lai to glābtu» (Jņ 12, 47). Mēs nedrīkstam krist mazdūšībā, baidīties no mūsdienu sabiedrības, vai vienkārši to nosodīt. Vajag to glābt! Katru kultūru, arī šodienas, var evaņģelizēt. Katrā kultūrā atrodama semina Verbi, kas ir atvērta Evanģēlijam. Noteikti arī mūsdienu kultūrā. Bez šaubām, pat tā dēvēto „postkristiešu” sirdis var tikt aizskartas un var atvērties, ja vien tie tiks virzīti uz patiesu personīgu un komunitāru tikšanos ar dzīvo Jēzu Kristu. Tikšanos ar Kristu var piedzīvot katrs labas gribas cilvēks. Jēzus mīl visus un klauvē pie katra cilvēka sirds, jo Viņš grib glābt visus, bez izņēmuma. Viņš ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība visiem. Viņš ir vienīgais Vidutājs starp Dievu un cilvēkiem.
Dārgie priesteri, mēs, garīgie gani, šodien esam steidzami aicināti izpildīt misiju: gan misiju ad gentes, gan arī kristīgajās zemēs, kur tik daudzi kristieši ir attālinājušies no reliģijas, nepiedalās draudzes dzīvē vai pat ir pazaudējuši ticību. Mēs nedrīkstam baidīties un bezrūpīgi palikt sēžam savās mājās. Kungs saviem mācekļiem sacīja: „Kāpēc baidāties, jūs, mazticīgie?” (Mt 8, 26). „Lai jūsu sirds nebīstas. Ticiet uz Dievu, ticiet arī man” (Jņ 14, 1). „Neviens neiededz sveci, lai to liktu zem pūra, bet gan svečturī, lai tā apspīdētu visus, kuri atrodas mājā” (Mt 5, 15). „Ejiet tad pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai” (Mk 16, 15). „Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules beigām” (Mt 28, 20).
Mēs nemetīsim Dieva vārda sēklu tikai pa mūsu draudzes nama logiem, bet iziesim sabiedrības atklātā laukā, sākot ar nabagiem, aizsniedzot visus sabiedrības slāņus un visas institūcijas. Mēs apmeklēsim ģimenes, visus cilvēkus, sākot ar kristiešiem, kuri ir attālinājušies. Mūsu tauta grib sajust savas Baznīcas tuvumu. Mēs to darīsim, ejot pretī mūsdienu sabiedrībai ar prieku un entuziasmu, esot droši, ka Kungs ir kopā ar mums šajā misijā, un pārliecināti, ka Viņš klauvēs pie to cilvēku sirdīm, kuriem mēs Viņu sludinām, – vēstulē priesteriem raksta kard. Klaudio Hummes.
Benedikta XVI pasludinātais Priesterības gads noslēgsies ar Klēra kongregācijas rīkoto Starptautisko priesteru kongresu, kas notiks 2010. gadā no 9. līdz 11. jūnijam Sv. Pāvila ārpus mūriem bazilikā. Šādi pasākumi ir notikuši Fatimā (Portugāle), Jamosukro (Ziloņkaula Krasta Republika), Gvadalupē (Meksika), Nācaretē, Betlēmē un Jeruzalemē (Svētā Zeme), kā arī Romā (Lielās Jubilejas gadā) un Maltā. „Kristus uzticība, priestera uzticība” – tāda ir priesteru kongresa tēma.
S. Krivteža, J. Evertovskis / Vatikāna Radio
