Priesteris ir Dieva vārda sludinātājs un sakramentu administrētājs. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk viņš ir aicināts izplatīt pasaulē prieku un cerību. Cilvēkiem, kuri vairs nespēj apzināties, ka Dievs ir Mīlestība, priesteris ir aicināts liecināt, ka dzīvi ir vērts dzīvot un, ka Kristus tai piešķir jēgu pilnībā, jo Viņš mīl cilvēkus. Pāvests atgādina, ka reliģija, ko sludināja Arsas prāvests, bija laimes reliģija, nevis stingra sevis mērdēšana, kā reizēm mēdz domāt. Pr. Jānis Marija Vianejs savā laikā sacīja: “Tad, kad mēs esam ceļā un ieraugām zvanu torni, mūsu sirdij vajadzētu sākt tā pukstēt kā pukst līgavas sirds, kad tā ierauga sava mīļotā mājas jumtu”.
Ar priestera rokām darbojas un ar viņa lūpām runā pats Dievs. Priesteris nes sevī Kristu. Katrā Svētajā Misē uz altāra ir klātesošs Jēzus. Katru reizi dodot absolūciju, grēcinieks pieceļas jaunai dzīvei. Ordinācijas sakramentā slēpjas bezgalīgs auglīgums – pasvītro Benedikts XVI. Turklāt, priesteris ir arī nākotnes cilvēks. Viņa darbība šīs zemes virsū ir pakārtota dzīves galamērķim. Euharistijā zem vienkāršajām maizes un vīna zīmēm mēs kontemplējam pašu Kristu, ko pielūgsim mūžībā. Svētā Mise ir dienas kulminācija, pats būtiskākais brīdis.
Video vēstījuma noslēgumā Benedikts XVI pasvītro, ka neviens nekad neaizstās priesteru kalpojumu Baznīcā. Dieva spēks nemitīgi darbojas cilvēka nespēkā. Priesteri ir šīs Dieva varenības dzīvie liecinieki. Kristus tos ir izvēlējis būt par «zemes sāli» un «pasaules gaismu». Viņi ir konsekrēti, lai pasaulei nestu pestīšanu, dāvātu cilvēkiem paša Dieva dzīvi. Svētais tēvs novēl visiem rekolekciju dalībniekiem šajā laikā dziļi piedzīvot Dieva klātbūtni, lai būtu pilnībā vienoti ar Kristu un tādējādi spētu izplatīt Viņa Mīlestību pasaulē.
J. Evertovskis / VR
