Pāvests atgādināja, ka 2. novembrī Baznīca svin Mirušo ticīgo piemiņas dienu. Izdzīvot šo dienu patiesi kristīgā garā nozīmē raudzīties uz to Lieldienu noslēpuma gaismā. Kristus ir nomiris un augšāmcēlies, un atvēris mums Tēva mājas durvis – ieeju dzīvības un miera Valstībā. Tas, kurš seko Kristum šajā dzīvē, tiks pieņemts Viņa mājokļos. Apmeklējot kapsētas, atcerēsimies, ka tur atdusas tikai mūsu mīļo tuvinieku miesas, kas gaida augšāmcelšanos – norādīja Svētais tēvs. Turpretī viņu dvēseles – saskaņā ar Rakstiem – jau ir „Dieva rokās”. Tāpēc labākais veids, kādā varam viņus pagodināt, ir ticības, cerības un mīlestības pilna lūgšana. Svēto komūnija ir ļoti skaista realitāte. Tā piešķir mūsu dzīvei pavisam citu dimensiju. Mēs nekad neesam vieni! – pasvītroja Benedikts XVI. Tas ir ticības noslēpums, ko tomēr zināmā mērā varam piedzīvot jau šajā pasaulē – ģimenē vai draugu lokā, bet jo sevišķi Baznīcas garīgajā kopienā.
Apcerē pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI pieminēja arī „Kopīgo Deklarāciju par attaisnošanas mācību”, kas ir svarīgs pieturas punkts ekumenisma ceļā. To pirms desmit gadiem parakstīja Pasaules Luterāņu Federācijas un Katoliskās Baznīcas pārstāvji. Attaisnošanas vēsts nav novecojusi, jo tā izsaka kristoloģijas subjektīvo aspektu – runa ir par to, ko mums nozīmē Jēzus Kristus. No Dieva mēs saņemam pestīšanu. Viņš mums dāvā savu žēlastību un aicina uz jaunu dzīvi Kristū. No savas puses, esam aicināti atbildēt Viņa žēlastībai. Pāvests atgādināja, ka tas mūs atbrīvo no bailēm, dod drosmi un cerību. Noslēgumā Svētais tēvs sveica atsevišķas svētceļnieku grupas franču, angļu, vācu, spāņu, poļu un itāliešu valodā.
S. Krivteža, J. Evertovskis / VR