Jāņa Akuratera muzejā Rīgā, O.Vācieša ielā 6a, trešdien, 2010.gada 7.aprīlī plkst.16.00 ciklā „Laimai Akuraterei – 100″ literāri muzikāla pēcpusdiena “Svētā Franciska Ziediņi”.
Programmā: kapucīņu tēvu stāstījums un pārdomas par Svēto Asīzes Francisku un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu muzikāli priekšnesumi un Laimas Akurateres dzejas, skolas gadu sacerējumu un tulkoto „Leģendu par Asīzes Francisku” lasījumi. Režisore – Antonija Apele.
„Kaut arī mazākais brālis runātu eņģeļu mēlēs, kaut viņam būtu pazīstami zvaigžņu ceļi un stādu varas, un visas zemes bagātības, un putnu, zivju, zvēru, cilvēku, koku un akmeņu un sakņu un ūdeņu slepenie spēki, uzraksti, ka augstākā laime tur nav rodama!” – tā pēc kādas leģendas Asīzes Francisks ir pamācījis savu līdzgaitnieku Brāli Leonu. Leģendu ir tulkojusi dzejniece Laima Akuratere, kurai šogad ir 100.jubilejas gads.
Sv.Asīzes Francisks (ap 1181 – 1226) bija mūks un dzejnieks. Piedzima viņš Itālijas pilsētā Asīzē bagāta audumu tirgotāja septiņu bērnu ģimenē. Tēvs dēlu nosauc par Francisku par godu mātes dzimtenei Francijai. Jaunībā Francisks daudz ceļo, jautri pavada laiku draugu pulkā un sapņo kļūt par bruņinieku. Viņš zina arī trubadūru dziesmas un labprāt tās dzied franču valodā. Taču viņa dzīve izmainās, kad lūgšanu laikā mazajā, pussagruvušajā svētā Damiāna baznīciņā Francisks dzird Kristus balsi sev sakām: “Atjauno Manu namu, kas sabrūk!” Viņš nolemj sekot aicinājumam un sāk vākt līdzekļus, lai atjaunotu sabrūkošo baznīcu. Francisks atsakās no bagātības, lai visu turpmāko dzīvi veltītu Dieva vārda slavēšanai un sludināšanai, Dieva mīlestības izziņai un līdzcilvēku mīlestībai. Sv.Francisks ar saviem sekotājiem izveido franciskāņu ordeni.
Laima Akuratere, dzejnieka Jāņa Akuratera meita studē 30.gados Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātē Romāņu filoloģijas nodaļā. Īpaši tuva viņai kļūst renesanses un viduslaiku itāļu un franču literatūra. 30.gadu beigās ar pseidonīmiem presē viņa sāk publicēt savus dzejoļus un 1937.gadā viņas atdzejojumā iznāk Frančesko Petrarkas „Soneti Madonnai Laurai”. Arī vēlāk viņa turpina atdzejot no itāļu, franču, angļu, krievu valodas Danti, V.Šekspīru, Ronsāru, Š.Bodlēru un daudzus citus. Pēc 2.Pasaules kara viņas atdzejojumi publicēti antoloģijā „Pasaules tautu lirika”(1959) un Šekspīra Kopoto rakstu 6.sējumā (1965). Taču rokrakstā paliek, tas ko padomju laikā nav iespējams publicēt. 1948.gadā Laima sakārto savu dzejoļu krājumu „Dažas dziesmas”. Tas tiek izdots jau 30 gadus pēc dzejnieces nāves izdevniecībā „Pils” 1999.gadā. Rokrakstā paliek arī vairāki tulkojumi, starp tiem arī „Leģendas par Asīzes Francisku”. Tās Laima ir tulkojusi no itāļu valodas. Šis rokraksts arī iedvesmoja muzeju kopā ar tuvākiem kaimiņiem – Rīgas Katoļu ģimnāziju Lieldienu laika noskaņā 7.aprīlī veidot pasākumu „Svētā Franciska Ziediņi”. Pasākumā izskanēs kapucīņu tēvu stāstījums par Asīzes Franciska dzīvi un darbību. Savukārt Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņi lasīs Laimas tulkotās leģendas un arī Laimas pašas dzeju un skolas laika sacerējumu fragmentus.
„Jūti posta brīdī bargā: / Dieva roka tevi tur, / Dieva roka tevi sargā. // Līst tev sirdī spožums maigs, / Melnās brūces sadzīs liegi, / Visu apmirdz Dieva vaigs.” – tā 1946.gadā rakstīja dzejniece Laima Akuratere dzejolī „Mirklis”. 2.Pasaules kara, padomju okupācijas dēļ Laimas dzīve izvērtās citādi kā bērnībā un jaunībā tika izsapņots un iecerēts. Taču pieņemt likteni viņai palīdz ticība Svētā Gara spēkam: „Cauri dzīves tumsai / Staro Dieva vaigs. / Visu – visu paciest varu, / Kas tik baigs.” Jau savā skolas laikā sacerētā domrakstā „Māksla – dzīves svētdiena” viņa ir rakstījusi: „Man liekas, ka visi cilvēki ir stīgas lielā Dieva koklē, un viņu uzdevums ir skanēt un saskanēt.”
Papildus informācija pa tālruni: 29451112 (Ruta Cimdiņa, J.Akuratera muzeja vadītāja) vai 26703293 (Maira Valtere, J.Akuratera muzeja galvenā speciāliste) vai e-pastu akuratera.muz@inbox.lv
