Septembrī ir iznācis Katoļu kalendārs 2011. gadam, kuru šogad ir sastādījis un izdevis ir nodibinājums „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”. Kalendārā ievadvārdus ir rakstījis Rīgas diecēzes arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kā arī Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs. Sākuma daļā publicēts apkopojums par 2009./2010.gada nozīmīgākajiem notikumiem Baznīcā. Kalendārā var iepazīties arī ar svētajiem, kurus Baznīca ir kanonizējusi 2009. un 2010. gadā.
Ir vairākas ļoti interesantas intervijas ar 2011. gada jubilāriem (priesteriem Jāni Budkānu, Bernardu Kublinski, Albertu Buliņu), cilvēkiem, kas pagājušajā gadā iepriecinājuši Baznīcu ar būtiskiem sasniegumiem (filozofijas doktori Māri Kiopi un vēstures doktori Inesi Runci), kā arī mūža solījumiem (Bērniņa Jēzus māsām karmelītēm Mariju Stefanu no Euharistiskā Jēzus un Mariju Kseniju no Žēlsirdīgās Jēzus Sirds). Faktiem bagāts ir Eleonoras Terezijas Vaivodes raksts par kultūras darbinieci Valeriju Seili, kurai 2011. gadā svinam 120 gadus.
Daudz vērtīgu rakstu ir arī garīgai lasīšanai: pāvesta Benedikta XVI katehēzes par svēto Bazīliju, ļoti interesantais un plašais māsas Otīlijas Kovaļevskas raksts par svētīgo Honorātu Kozmiņski, kas ir vairāku Latvijā darbojošos kongregāciju dibinātājs, arhibīskapa Z.Stankeviča raksts par cilvēka ciešanu kristīgo nozīmi, Terēzes Drukas raksts par menoru – svečturi, kas norāda uz Vienīgo Dievu, priestera Andra Ševeļa MIC raksts par Dieva Vārdu kristīgā audzināšanā, u.c. Savukārt intervija ar Irēnu Kondrāti mudina pārdomāt ģimenes mācības jautājumu.
Tradicionāli Katoļu kalendārā 2011. gadam ir publicēti arī vairāki raksti par Baznīcas vēsturi, piemēram, Kristīnes Antes raksts par Romas katoļu Baznīcas tiesisko stāvokli Krievijas impērijā un Olgas Krēgeres raksts par pretreliģisko darbību Ludzas apriņķī 1940. – 1941.gadā.
Kalendāra vāku rotā Bebrenes Katoļu baznīcas skaistā altārglezna, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja savu restaurāciju. „Melnīgsnēja jaunas meitenes seja staro pārpasaulīgā daiļumā un mīlestībā, savukārt mazulis viņas klēpī šķiet jau mūžu vecs,” raksta žurnāliste Anna Rancāne. 18. gadsimtā gleznotās „Madonnas ziedu ietvarā” autors nav zināms un tā ir vienīgā šāda tipa svētglezna Latvijā. Pēc mākslas zinātnieces un Latgales baznīcu pētnieces Rūtas Kaminskas vērtējuma, tā ir viena no visskaistākajām Latvijas Madonnām.
Katoļu kalendāru 2011.gadam var iegādāties draudžu grāmatu galdos, kā arī Rīgas Metropolijas kūrijas grāmatu galdā M.Pils ielā 2.
Sagatavoja Ingrīda Puce
