Laikraksta “Diena” šā gada 22.novembra numurā bija ievietots U.Ķezbera raksts “Pāvests mīkstina domas par prezervatīviem. Iepazīstinām ar Katoļu Baznīcas oficiālās aģentūras “Zenit. org” paziņojumu.
Baznīca : Prezervatīvu lietošana nav „morālā revolūcija”.
Sakarā ar grāmatā „Pasaules gaisma” ievietotajiem pāvesta interviju fragmentiem.
Roma, 2010.g. 22. novembrī ( Zenit.org): „Šeit nav runa par revolūciju,” Vatikāna preses dienesta vadītājs Frederiko Lombardi uzsvēra šodien izplatītajā paziņojumā sakarā ar vācu autora Pētera Zēvalda grāmatā „Pasaules gaisma” ievietotajiem pāvesta interviju fragmentiem. Grāmatas atvēršana Romā paredzēta otrdien un trešdien tā nonāks grāmatnīcās. Tajā ietvertie izteicieni par prezervatīvu lietošanu no viena prostitūcijā iesaistītā puses tā izrādot zināmu atbildību, ir piesaistījuši uzmanību visā pasaulē.
Grāmatas citātus sestdien publicēja laikraksts „L’Osservatore Romano.” Tā kā tie izraisīja lielu interesi, F. Lombardi sniedza skaidrojumu:
„Grāmatas „Pasaules gaisma”10. nodaļas beigās Svētais Tēvs atbild uz diviem jautājumiem par cīņu pret AIDS un prezervatīvu lietošanu sakarā ar diskusijām, kas sekoja dažiem viņa paziņojumiem šajā lietā vizītes laikā Āfrikā 2009. gadā.
Pāvests vēlreiz skaidri norāda, ka tolaik nevēlējās izteikt viedokli par prezervatīviem vispārīgi, bet gribēja skaidri uzsvērt, ka AIDS problēmu nevar atrisināt vienkārši izdalot prezervatīvus, ir vajadzīga arī profilakse, izglītošana, garīgā vadība, vienlīdz svarīgi ir mazināt saslimšanas risku un parādīt līdzcietību saslimušajiem.
Benedikts XVI vēlas piebilst, ka līdzīga izsargāšanās jau ir attīstījusies arī ārpus Baznīcas, tā izpaužas kā pazīstamā „ABC” ( no angļu val. „ Abstinence – Be Faithful – Condom,” „ Atturība – Uzticība – Prezervatīvs”) teorija, kurā izšķirošā loma cīņā pret AIDS ir pirmajiem diviem , t. i. atturībai un uzticībai, kamēr prezervatīvs paliek trešajā plānā. No tā ir jākļūst skaidram, ka prezervatīvs nav problēmas risinājums.
Tālāk Svētais Tēvs paplašina skatījumu un norāda, ka pievēršanās vienīgi prezervatīvam nozīmē cilvēka seksualitātes banalizēšanu. Tad tā zaudē savu būtību kā divu personu savstarpējās mīlestības izpausme un kļūst par „narkotiku.” Cīņa pret seksualitātes degradēšanu ir „daļa no lielajām pūlēm, lai panāktu tās pozitīvu vērtējumu un veicinātu tās labvēlīgo iespaidu uz cilvēku visā viņa pilnībā.”
Šī plašā un dziļā cilvēka seksualitātes un šim jautājumam veltīto diskusiju skatījuma gaismā Pāvests vēlreiz apstiprina, ka „ protams, Baznīca prezervatīvus neuzskata par autentisku un morālu risinājumu” AIDS problēmai.
Šajā sakarā Pāvests Baznīcas mācību nemaina, viņš to tikai apstiprina, saistot to ar cilvēka seksualitātes kā atbildības caurstrāvotas mīlestības izpausmes vērtību.
Tajā pat laikā Pāvests aplūko arī izņēmuma gadījumu, kad dzimumakts rada draudus partnera dzīvībai. Šajā gadījumā Benedikts XVI no morāles viedokļa neattaisno haotisku partneru maiņu, bet paliek pie uzskata, ka prezervatīva lietošana infekcijas riska samazināšanai var būt „pirmais atbildības akts,” „pirmais solis pretī cilvēcīgākai seksualitātei” nekā dzimumakts nelietojot prezervatīvu un radot draudus partnera dzīvībai.
Tādēļ Pāvesta pārdomas nekādā ziņa nevar uzskatīt par revolucionāru pārmaiņu. Līdzīgi ir arī neskaitāmu teologu un baznīcas autoritāšu uzskati, tomēr ir tiesa, ka no Pāvesta mutes mēs to vēl neesam dzirdējuši tik skaidri, lai arī neformālā veidā.
Tā Benedikts XVI parādot drosmi ir sniedzis svarīgu ieguldījumu izskaidrojot jautājumu, par kuru ilgi ir tikuši lauzti šķēpi. Šis devums ir oriģināls. No vienas puses, tas patur uzticību tradicionālajai morālei, ir skaidrs un saprotams un noraida tādus domu gājienus kā „prezervatīvs – uzticības ķīla,” no otras – parāda pilnīgu un tālredzīgu vīziju, kurā pievērsta uzmanība bieži vien garīgā un kulturālā nabadzībā novestās cilvēces mazajiem soļiem pretī cilvēcīgākai un atbildīgākai seksualitātei. Pat , ja tie ir pirmie, nedrošie soļi.
Tulkojis Jānis Lulle.
