21. aprīlis. Lielā Ceturtdiena – Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst. 9.00 V.E. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs svinēs Hrizmas Sv. Misi, kurā priesterības solījumu atjaunos Rīgas arhidiecēzes priesteri, un arhibīskaps svētīs hrizmas eļļas, kas vēlāk tiks izmantotas Priesterības, Iestiprināšanas un Slimnieku sakramentu vajadzībām. Kunga Pēdējo vakariņu piemiņas dienā plkst. 18.00 notiks Svētā Mise, kuras laikā V.E. arhibīskaps Z. Stankevičs mazgās kājas 12 katoļu kopienu un kustību vadītājiem un pārstāvjiem. Dievkalpojuma noslēgumā procesija uz „Tumsību altāri”.
Ar Lielās Ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un Augšāmcelšanās piemiņai. Lielajā Ceturtdienā notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam Vakarēdienam, kura laikā Kristus iestādīja un dalīja apustuļiem Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi). „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa” (Mt 26, 26). Kristus parādīja pazemības piemēru saviem mācekļiem, mazgājot viņiem kājas. Šī kāju mazgāšana simboliski nozīmē kalpošanu, t.i., priesteriem ir jākalpo savai tautai un arī savā starpā. Tāpēc vakara dievkalpojumā draudzēs notiek šī simboliskā „kāju mazgāšana”.
Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments procesijā tiek aiznests un novietots īpašā altārī. Tautā to sauc arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. „Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja viņu.” (Jņ 18, 12). Šī notikuma traģiskais raksturs Baznīcas liturģijā izpaužas arī ārēji, jo Vissvētākā Sakramenta mājiņa lielajā altārī paliek atvērta un tukša, altāris stāv neapsegts, ērģeles un zvani ir apklusuši līdz pat Lielajai Sestdienai.
22. aprīlis. Lielā Piektdiena – Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst. 15.00 notiks Kunga ciešanu un nāves piemiņas dievkalpojums un procesija uz „Kristus kapu”, kuru vadīs V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs.
Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Jau turpat uz Golgātas grēcinieks izdzirda Kristus vārdus: „Šodien tu ar mani būsi paradīzē.” (Lk 23, 43) Baznīca šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgiem un neticīgiem. Pēc šī aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas Pestītāja tēls pie krusta. „Raug, krusta koks, kurā pacelts pasaules Pestītājs! Nāciet, pielūgsim viņu!” skan aicinājums. Ticīgie nāk un, godinot Pestītāja nāves un ciešanu piemiņu, skūpsta Krustā Sistā kājas. Pēc tam seko sv.Komūnija jeb dievgalds un procesija ar Vissvētāko Sakramentu (maizes zīmē klātesošo Kungu Jēzu Kristu) uz „Kristus kapa” altāri. Šai altārī ziedos un sveču gaismā ticīgie skata Kunga Jēzus tēlu (guļošu kapā) un virs tā – Vissvētāko Sakramentu. Svētapcerē ticīgie tur labprāt uzkavējas, pielūdzot Pestītāju, kurš „pats sevi atdevis, lai mūs izpestītu no ikvienas netaisnības” (Tit 2, 14).
23. aprīlis. Lieldienu Vigīlija – Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst. 18.00 notiks Svētā Mise ar uguns, ūdens svētīšanu un kristībām, kuru vadīs V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs.
Sestdienas vakarā iesākas dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai. Lieldienu vigīlijā vispirms tiek svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece – Kristus simbols. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces. Tas ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātus un sirdis. Baznīca slavina Pestītāju īpašā Lieldienu dziedājumā un lasa izvilkumus no Svētajiem Rakstiem par žēlastībām, ko Dievs ir izlējis pār savu tautu. Tāds ir ievads Misei Lieldienu vigilijā.
Sv. Mises laikā, priesterim izdziedot „Gloria” dziedājumu, ieskanas visi baznīcas zvani un ērģeles. Dievnams pielīst ar priecīgām skaņām. Evaņģēlijā tiek lasīts par sievietēm, kas ir nākušas pie Kristus kapa un atradušas to tukšu. „Viņš ir augšāmcēlies,” vēstī eņģelis (Mk 16,6).
Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar kristību liturģiju. Apustulis Pāvils kristību salīdzina ar guldīšanu kapā, kam seko augšāmcelšanās, jo šai Sakramentā cilvēki atdzimst jaunai pārdabiskai dzīvei (sal. Rom 6, 3-5). Tādēļ Lieldienu vigīlijas Misē tiek svētīts kristības ūdens un ticīgie atjauno savus kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļauna un pastāvēt stipriem ticībā uz Dievu.
Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi, un ir devis mums sv. Komūniju, t.i., ēdienu, „kurš pastāv mūžīgai dzīvei” (Jņ 6, 27).
24. aprīlis. Lieldienas – Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē plkst. 8.00 notiks svinīgs Rezurekcijas – Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojums un Svētā Mise, ko vadīs V.E. arhibīskaps Z.Stankevičs.
Lieldienu svētdienas rītā pie „Kristus kapa” notiek īpašs Rezurekcijas jeb Kristus Augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kurā ticīgie iet trīs reizes ap baznīcu un kas noslēdzas ar Svēto Misi pie galvenā altāra.
LRKB IC
