27. aprīlī notika otrā laju apvienību tikšanās ar Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču. Uzrunājot sapulcējušos kopienu un laju apvienību pārstāvjus, arhibīskaps uzsvēra Baznīcas un arī kopienu, kustību, laju apvienību primāro uzdevumu – evaņģelizēt.
Protams, katrai apvienībai tas jādara veidā, kas atbilst tās specifikai – vieni to dara caur žēlsirdības darbiem vai aprūpējot slimos, citi sagatavojot nākamos animatorus. Tomēr ikvienai apvienībai ir aktuāli apustuļa Pāvila vārdi „Tas, ko dzirdēji pats, nodod citiem, kuri spēs citus pamācīt.” Arhibīskaps uzsvēra: „Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo grupas, kas noslēdzas sevī, pārstāj evaņģelizēt – pazaudē Svēto Garu un tajās paliek tikai tāda čupošanās un varas pārdale. Bet kad tās īsteno evaņģelizāciju, tad tam neatliek laika.” Kā īpaši svarīgu evaņģelizācijas lauku Z.Stankevičs minēja Latvijas kultūras, politiskās un arī žurnālistikas elites, kas ir ļoti tālu no Kristus. „Šobrīd ir ļoti labvēlīgs laiks – Kairos. Mums ir jāiet pie viņiem un jāevaņģelizē,” teica arhibīskaps.
Runājot par to, kā īstenot evaņģelizāciju, arhibīskaps norādīja, ka ir dažas lamatas, un minēja vienu no tām: „Tā ir uzbāzība un spiediena izdarīšana. Tā dara sektanti un fundamentālisti. Mums ir jābūt jūtīgiem.” Evaņģelizācijā ir vairāki etapi. Vispirms nepieciešams nodibināt kontaktu un izveidot draudzīgas attiecības. Otrais posms ir preevaņģelizācija. „Īpaši postpadomju telpā ir ļoti daudz negatīvu stereotipu pret kristietību, tāpēc nepieciešams no tiem attīrīt cilvēku prātus. Kad tas daudz maz ir izdarīts, nepieciešams dot personīgo liecību – ko Dievs ir izdarījis manā dzīvē. Ja nav ko izstāstīt, tad patiesībā nepazīstam Dievu,” teica arhibīskaps.
Ja cilvēks ir uzrunāts, tad var teikt kerigmu. „Kerigma ir tas, ko apustulis Pēteris teica, un 5000 cilvēki atgriezās – ka Jēzus Kristus ir par mums miris un augšāmcēlies,” skaidroja Z.Stankevičs. „Bet patiesībā jebkuru Evaņģēlija situāciju var pagriezt kā kerigmu, parādot, ka Dieva spēks ir dzīvs un darbīgs arī šodien (…) Ja sludināšana ir kerigmātiska, tad tā spiežas sirdīs un nes augļus. Katehizējoša sludināšana ir nepieciešama tad, kad cilvēks ir atgriezies un vēlas savu ticību padziļināt. Uz to jūs aicinu – sāciet vienmēr ar kerigmu!”
Kā pēdējo evaņģelizācijas posmu arhibīskaps norādīja cilvēka ievadīšanu Svēto Rakstu lasīšanā, lūgšanā, kopienā un sakramentos.
Tikšanās otrajā daļā laju apvienības iepazīstināja ar aktivitātēm, kas ir īstenotas iepriekšējos divos mēnešos, kā arī par plānotajām iniciatīvām tuvākajā laikā. Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola pastāstīja par pirmajās divās skolas tikšanās reizēs iegūto pieredzi, kā arī grūtībām, ar kurām saskārušies, īstenojot evaņģelizācijas. Pirmajā skolas tikšanās reizē piedalījušies 70 cilvēki, bet otrajā jau 120, tostarp arī daudzi pārstāvji no protestantu draudzēm. Pēc otrās skolas tikšanās tika rīkota evaņģelizācijas misija Olainē un cietumos. Skola ir saņēmusi uzaicinājumu doties misijā uz Jēkabpili, kā arī jaunas Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas filiāles atklāšanu Sanktpēterburgā. Savukārt vasarā notiks 10 dienu nometne, kurā piedalīsies lektori no Polijas un, iespējams, arī no Izraēlas.
Pirmajās evaņģelizācijas misijās iegūtā pieredze liecina, ka vecākas paaudzes cilvēki visbiežāk atbild, ka ir materiālisti un ar to saruna beidzas. Visatvērtākie ir jaunieši vecumā līdz 16 gadu vecumam. Viņi nereti ir atkarību nomocīti un izslāpuši pēc informācijas par attiecību veidošanu un seksualitāti, kas ir balstīta uz vērtībām. Tomēr, kad uzaicināti atnāk uz dievkalpojumu, tad ilgstoši to neiztur, jo šī barība viņiem nesagatavotiem ir par smagu. Tas liecina, ka pie draudzēm nepieciešams īstenot iniciatīvas, kas varētu kalpot kā starpposms, kur atraktīvākā, jaunietim saprotamākā veidā viņš var uzzināt par Dievu.
Vidzemes Jauniešu centra pārstāvis priesteris Ilmārs Tolstovs norādīja, ka bieži vien jauniešu aktivitātes tiek rīkotas kampaņveidīgi. Tā vietā katrā draudzē vajadzētu izvēlēties vienu jauniešu atbildīgo. Piemēram, tagad liela rosība notiek saistībā ar Pasaules Jauniešu dienām, bet pēc tām jauniešus, kas būs piedalījušies Madridē, vajadzētu turpināt pulcināt uz tikšanās reizēm. Savukārt, organizējot jauniešu atbildīgo tikšanās vienreiz divos mēnešos, šos atbildīgos būtu iespējams atbalstīt un aktivitātes būtu pastāvīgākas un noturīgākas.
LRKB IC
