Pieminot † monsinjora Antona Smeltera aiziešanas mūžībā gadskārtu, 19. maijā Rīgas sv. Jēkaba katedrālē tika svinēta Svētā Mise. 21. maijā, plkst. 19.00, Rīgas sv. Franciska baznīcas dārza kapsētā tiks iesvētīts † monsiņjora Antona Smeltera kapa piemineklis.
Tēvs Antons Smelters bija garīdznieks, mācībspēks un vienlaikus arī publicists un garīgo izdevumu redaktors. Pateicoties Kungam par Smeltertēva atstāto garīgo mantojumu, publicējam fragmentu no viņa rakstītās redaktora slejas laikraksta „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”, 1998. gada 7. jūnija numurā.
Pārdomas par Dieva vārdiem.
Nav šaubu, ka mūsu senči bija pagāni. Pagāja ilgs laiks, līdz pagānisms daudzās vietās tika uzvarēts, taču tā pēdas sastopam arī mūsdienās. Piemēram, ne misionāriem, ne ilgajai kristīgajai tradīcijai nav izdevies dot kristīgus nosaukumus nedēļas dienām. Baznīca runā par „Kunga dienu” un nedēļas pirmo dienu sauc par „svētdienu”. Kristīgajām zemēm maz pretojoties, pirms dažiem gadiem ANO nedēļas pirmo dienu pasludināja par 7. dienu, kas noslēdz nedēļu…
Taču Baznīca tā nedomā. Tā arvien katru jaunu nedēļu iesāk ar svētdienu un svētdienas Sv. Mises svinēšanu.
Kristietības sākuma laikā valdīja izteikts saules kults. Kristieši šim kultam pretī nostādīja Dieva godināšanu, nosaucot Kristu par patiesības Sauli. Saule atmodina dzīvību. Jēzus par Sevi saka: “Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Kas man tic, dzīvos mūžīgi.” Saule visu sasilda. Jēzus ar Savu laipnību un draudzību, pievēršanos grēciniekiem, nabagiem un slimniekiem sasildīja viņu un daudzu citu cilvēku dzīves, dodot tām patiesu dzīves vērtību.
Saule dāvā gaismu. Jēzus saviem mācekļiem teica: “Jūs esiet pasaules gaisma.” Šī gaisma nebija viņiem pašiem, bet gan nāca no Jēzus. Sv. Jānis Evaņģēlijā saka vārdus: “Jūs esiet pasaules gaisma” un “Viņš ir patiesa gaisma, kas atspīd katram cilvēkam”. Kad Jēzus nomira pie krusta, saule satumsa. Sv. Marks savā Evaņģēlijā vēsta par Jēzus augšāmcelšanos: „Pirmās nedēļas dienas pašā agrumā viņi atnāca pie kapa, tikko uzausa saule.”
Kristieši ar sauli, ko radīja Dievs un kas ataust pār labiem un sliktiem cilvēkiem, viegli varēja norādīt uz patieso Sauli – Jēzu Kristu.
Tāpēc ātri vien dievkalpojumus svinēt iesāka virzienā pret austošo sauli, lai tā liecinātu par Kunga augšāmcelšanos un gaidītu Viņa atnākšanu godībā. Sv. Misē pārvēršanas laikā Jēzus Kristus kļūst klātesošs. Neraudzētā maize – Hostija – tiek pārvērsta Viņa Miesā. Hostijai ir apaļa forma. Godinot adorācijas laikā, to ievieto stariem ietvertā monstrancē, tā mākslinieciski parādot Jēzu Kristu kā patieso Sauli. Arī dziesmās Jēzu mēdz dēvēt par Sauli. Daudzās valodās svētdienu sauc par Saules dienu. Piemēram, vācu valodā – par Sonntag. Ari misionāri šo nosaukumu nemainīja. Nedēļas 1. dienai viņi deva kristīgu nozīmi. Kunga augšāmcelšanās diena nav tikai kāda svētku diena. Tā patiesi ir “Kunga diena” ar Viņa godam svētītu Sv. Mises upuri. Svētdiena bez dievkalpojuma ir skumjāka par vislietaināko, visdrūmāko svētdienu. Tāpēc ne velti kāds dzejnieks reiz rakstīja: “Liec visiem cilvēkiem, kas tumsā mīt, Tavas žēlastības Sauli „saskatīt.”
LRKB IC
