Latviešu gaitas Jauniešu dienās Madridē. 19. augusts

Aizvakar mūs ļoti aizrautīgā veidā uzrunāja priesteris Ilmārs, stāstot par to, ka pēc Jauniešu dienām mēs nedrīkstam katrs ielīst savā alā. Vakardienu ievadīja bīskapa Antona Justa katehēze, kurā viņš atskatījās uz pāvesta Jāņa Pāvila II teikto iepriekšējās Pasaules Jauniešu dienās. Šodien gaidām to, ko mums pavēstīt vēlas mūsu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Cenšamies šīs ikdienas katehēzes izdzīvot īpašā vienotībā, tāpēc katru dienu slavēšanu un Mises dziedājumus vada dažādas kopienas vai grupas. Šodiena plānota kā žēlsirdības „vakars”, drīzāk gan priekšpusdiena – ar adorāciju, lūgšanām un aizlūgšanām, kā arī citām aktivitātēm.
Pārējo laiku, ko pavadām Madridē, plānojām katrs atsevišķi. Vakar biju aizgājusi uz Tiberiādes kopienas uzvedumu par svēto Pāvilu, pirms tam bijām atraduši kādu klusāku baznīciņu Madrides centrā, lai pavadītu laiku lūgšanā tabernākula esošā Kristus priekšā. Aizvakar savukārt izlēmām doties uz Padija Kellija, kas agrāk spēlēja grupā „The Kelly Family”, animēto lūgšanu vakaru. Tas bija kas ļoti īpašs – vispirms bija Rožukronis, tad publikai cauri no rokas rokā tika padots aptuveni divus metrus garš krusts. Vakara kulminācija bija adorācija un iespēja nolikt svecīti Sakramenta priekšā.
Ir manāms nogurums pēc vēlās gulētiešanas un agrās celšanās – šorīt pirmo reizi sanāca aizgulēties un tad mēģināt salasīt visas mantas lielā steigā. Vakarā gaidāms krusta ceļš ar pāvestu, kas, šķiet, būs ļoti pārpildīts. Kā jau tas bija sagaidāms, visas vietas ir pilnas ar jauniešiem, kas dzied un kliedz. Īpaši vakar, kad iebrauca pāvests, visus metro piepildīja dziesmas par pāvestu. Piemēram, viena dziesma skanēja aptuveni tā – Benedikt, mēs gribam, lai tu zini, ka mēs tevi ļoti mīlam.
Maijas Zepas 19. augusta piezīmes no Madrides: “Tā, nu tas ir noticis, esmu redzējusi pāvestu. Vakar, pl. 19.00 notika svinīga pāvesta sagaidīšana Sibeles laukuma. Ļoti aizkustinošs brīdis. Šie pāris mirkļi noteikti atsver trīs stundas ilgo gaidīšanu.
Šodien notika pēdējā latviešu tikšanas Sv. Ireneja baznīcā, kuru vadīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Arvien vairāk parādās cerība, ka PJD varētu notikt arī Latvijā. Ikviens pacēla roku, kad tika jautāts, kurš būtu gatavs iesaistīties un palīdzēt. Ceru, ka šī dedzība saglabāsies arī atgriežoties mājās.
Patiesībā, šķiet, katra diena šeit ir īpaša. Piemēram, šodiena ir īpaša ar iespēju pieskarties Jēzus drānām – monstrancei. Rokas, kas viena pēc otras stiepjas, lai aizskartu Jēzus “drēbju vīli”. Es ticu, ka daudzi šodien tika dziedināti un augļi parādīsies tikai pēc atgriešanās mājās.
 
Fragmenti no pāvesta Benedikta XVI uzrunas jauniešiem Sibeles laukumā 18. augustā.
„(…) Mīļie jaunieši, patiesi ieklausieties Kunga vārdos, lai tie jūsos top par garu un dzīvību (Jņ 6, 63), par saknēm, kuras „baro” jūsu būtību, kā arī palīdz jums arvien vairāk līdzināties Kristum: kļūt garā nabagiem, izslāpušiem pēc patiesības, žēlsirdīgiem, sirdsšķīstiem, miera nesējiem. Esiet tādi nemitīgi, tā, it kā jums līdzās būtu draugs, kuru jūs nevēlaties piekrāpt, bet ar kuru vēlaties kopā iet šīs dzīves ceļu. Atcerieties, ka tad, ja nesoļojam līdzās Kristum, kurš vada, mēs apmaldāmies nepareizās takās. Tie ir mūsu aklie un egoistiskie impulsi, dažādi piedāvājumi, kas mums glaimo, bet zem kuriem ir slēptas intereses, kas mūs pieviļ, ir nepastāvīgas, un beigu beigās mūsos paliek tikai tukšums un vilšanās.
Izmantojiet šīs dienas, lai labāk iepazītu Kristu un pārliecinātos, ka tikai Viņā iesakņots entuziasms, jautrība, vēlme sasniegt nesasniedzamo, sasniegt visaugstāko, sasniegt Dievu varēs gūt piepildījumu, jo dzīve savā pilnībā jau mīt jūsos. Ļaujiet šai dzīvei nesavtīgi, ar dievišķo žēlastību un bez kompromisiem augt jūsos un ar pilnu nopietnību atcerieties, ka jūsu mērķis ir svētums. Sava vājuma priekšā, kurš ik pa laikam mūs nomāc, turpināsim uzticēties Kunga žēlsirdībai, jo Kungs ir vienmēr gatavs no jauna pasniegt mums roku, kā arī dāvā piedošanu Gandarīšanas sakramentā.
Ja būvēsim ēku uz stabilas klints, tad ne tikai mūsu dzīve būs stingra un stabila, bet tā izstaros Kristus gaismu arī mūsu vienaudžiem un visai cilvēcei, rādot vērtīgu alternatīvu tiem cilvēkiem, kuri savā dzīvē seko pasaules piemēram, jo viņu būtības pamati nav bijuši gana stabili. Tāda dzīve izstaros Kristus gaismu daudziem no tiem, kuri jūtas labi, akli sekojot modei, kuri meklē un aizstāv savas intereses, aizmirstot par taisnīgumu un nemeklējot patiesību.
Jā, ir daudzi, kuri sevi uzskata par dieviem un nedomā, ka viņiem būtu nepieciešamas citas saknes vai citi pamati, kā tikai tas, kas ir viņi paši. Šie cilvēki vēlas paši izlemt, kas ir vai nav patiesība, kas ir labs, slikts, patiess vai nepatiess, viņi vēlas lemt, kas ir cienīgs dzīvot, bet kas būtu jāupurē uz citu iespēju altāra, kā arī vēlas ik mirkli rīkoties kā konkrētajā gadījumā pagadās, ļaujot sevi vadīt tā mirkļa impulsiem. Šādi kārdinājumi ir vienmēr kaut kur paslēpušies. Taču ir svarīgi tiem nepadoties, jo patiesībā tie noved pie kaut kā gaistoša – pie eksistences bez apvāršņa un brīvības, bez Dieva. Turpretī mēs labi zinām, ka esam radīti kā brīvas būtnes un pēc Dieva attēla, un tieši tāpēc, ka ņemam dalību patiesības un labā meklējumos, esam atbildīgi par savu rīcību, neesam akli izpildītāji, bet gan radoši Dieva līdzstrādnieki, kuriem uzticēts attīstīt un padarīt arvien skaistāku visu to, ko Dievs jau radījis. Mēs neesam tikai akli izpildītāji. Dievs vēlas atbildīgu sarunas biedru, kurš var ar Viņu sarunāties un Viņu mīlēt. Tikai Kristū mēs to varam patiesi īstenot un, Viņā iesakņojušies, varam dot spārnus mūsu brīvībai. Vai ne šis ir mūsu lielā prieka iemesls? Vai tad tā nav īstā augsne, uz kuras veidot mīlestības un dzīves civilizāciju, kurā būtu iespējams arvien cilvēciskāku padarīt katru cilvēku?
Mīļie draugi, esiet piesardzīgi un gudri. Veidojiet savu dzīvi uz stingriem pamatiem, kas ir Kristus. Ja šī gudrība un modrība vadīs jūsu soļus, nekas jums neliks bīties un jūsu sirdīs valdīs miers. Tad jūs būsiet svēti un laimīgi, un jūsu prieks „inficēs” pārējos. Viņi jautās: kas ir jūsu dzīves noslēpums, un atklās, ka to klinti, uz kuras ir celta visa jūsu būtība, sauc par Kristu. Tas ir pats Kristus, jūsu Draugs, Brālis, Kungs, Dieva Dēls, kas tapa cilvēks, kas dod izturību un spēku visam universam. Viņš mūsu dēļ mira un augšāmcēlās, lai mēs iemantotu dzīvību, un tagad no sava Tēva troņa Viņš turpina būt dzīvs un tuvs katram cilvēkam, savā mīlestībā būdams nomodā par katru no mums.
Uzticu visus šo Jauniešu dienu augļus Vissvētākajai Jaunavai Marijai, kura mācēja pateikt „jā” Dieva gribai un kura mums vairāk nekā visi citi māca uzticēties savam dievišķajam Dēlam, kuram viņa sekoja līdz pat krusta nāvei. To mēs daudz dziļāk kopā pārdomāsim Krustaceļa stacijās. Un lūgsim, lai mūsu „jā” Kristum šodien būtu beznosacījumu „jā” Viņa draudzībai arī pēc tam, kad Jauniešu dienas būs beigušās, un visas mūsu turpmākās dzīves laikā. Paldies!”
No itāliešu valodas tulkoja Ilze Mežniece