Jūlija otrajā pusē Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) oficiāli atzina, ka divos Somālijas dienvidu apgabalos – Bakūlā un Lejasšabellē – sācies bads. To izraisījis pēdējo sešdesmit gadu laikā lielākais sausums, kas skāris šos reģionus. Apstākļus sarežģī arī tas, ka šī teritorija atrodas teroristiskās organizācijas „Al Qaeda” atzara „Shebab” kontrolē. ANO norāda, ka bads šajā teritorijā turpināsies visu 2011. gadu, un uzskata, ka palīdzības sniegšanai kopumā būtu nepieciešami 1,4 miljardi dolāru. Tuvāko divu mēnešu laikā vien būtu nepieciešami vismaz 300 miljoni dolāru. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns ir lūdzis ANO dalībvalstis un labdarības organizācijas sniegt palīdzību, lai varētu savākt nepieciešamos līdzekļus humānās palīdzības sūtīšanai, jo, kā uzsver B. Gimuns – ja palīdzība netiks sniegta, smagas sekas tas izraisīs arī Somālijas kaimiņvalstīs.
Somālijā dzīvo ap 3,7 miljoniem cilvēku, no kuriem gandrīz puse cieš badu. Katrs desmitais Somālijā dzīvojošais bērns ir pakļauts bada nāvei, secina starptautiskā organizācija „Sarkanais Krusts”. Palīdzības organizācijas rēķina, ka Āfrikas austrumos no nežēlīgā sausuma izraisītā bada cieš aptuveni 11,5 miljoni cilvēku Kenijā, Ugandā, Etiopijā, Džibutijā, Eritrejā un Somālijā, kur situācija ir viskatastrofālākā. ANO palīdzības organizācijām pārtiku somāliešu bada cietējiem neļauj piegādāt islāma kaujinieku grupējumi, kuri tās pirms diviem gadiem no Somālijas padzina. Tagad radikāļi tomēr dažus sūtījumus apgabalos mītošajiem cilvēkiem ik dienas ļauj piegādāt, informē ārvalstu ziņu aģentūras. Tomēr ar to ir par maz. Valsti ik dienas pamet vairāki tūkstoši cilvēku, kuri dodas bēgļu gaitās, lai pārtikas centros, kas atrodas Kenijā, piekļūtu palīdzībai un pārtikai. Kenijas pilsētā Dabābā ir izveidojies pasaules lielākais bēgļu centrs. Tas paredzēts 90 000 cilvēku, bet patlaban te dzīvo jau 400 000 bēgļu. Tomēr tai pat laikā palīdzības organizācijas uzsver, ka tā ir tikai neliela daļa cilvēku, kuriem no valsts izdodas izkļūt un saņemt nepieciešamo palīdzību.
„Mēs katrs esam atbildīgs par to, lai tiktu rasts ātrs un efektīvs risinājums šajā grūtajā situācijā,” izteicās Pontifikālās Migrantu un ceļojošo garīgās aprūpes padomes vadītājs arhibīskaps Antonio Marija Veglio. „Necilvēcīgi ir pasīvi noraudzīties uz Āfrikas iedzīvotāju traģēdiju,” bīskaps Veglio komentēja to valstu un humanitāro organizāciju nostāju, kas reāli var palīdzēt miljoniem afrikāņu, kas cieš badu, bet to nedara. Viņš atgādināja, ka informācija par gaidāmo katastrofu bija izskanējusi jau iepriekšējā gada novembrī.
„Caritas International” ar vietējo sadarbības partneru starpniecību sniedz palīdzību miljoniem cilvēku piecās valstīs: Somālijā, Džibutijā, Kenijā, Etiopijā un Eritrejā. Palīdzība nepieciešama arī Ugandā, Tanzānijā un Dienvidsudānā, kur sausuma sekas kļūst arvien jūtamākas. Galvenā nepieciešamā palīdzība ir ūdens, pārtikas un ārstniecības līdzekļu piegāde, kā arī aku rakšana. Ar primitīvām ierīcēm to izdarīt ir arvien grūtāk, jo, pazeminoties grunts līmenim, lai tiktu pie ūdens, rakt nepieciešams divreiz dziļāk nekā pirms dažiem mēnešiem. Visvairāk cilvēki mirst ceļā uz bēgļu nometnēm vai uzreiz pēc ierašanās tur, jo viņu izvārgušie organismi nav spējīgi uzņemt sniegto palīdzību.
“Katoļu Baznīcas Vēstnesis”
