„Terēzes rakstos atklājas mīlestības būtība, un mīlestība kļūst par viņas aicinājumu. Pārrakstot viņas manuskriptus, viņas vēsts kļūst pieejama citiem, savukārt mani šis darbs garīgi pārveido. Darba process palīdz atvērties dievišķai patiesībai, ko svētā ir izdzīvojusi. Pārrakstītā vārda spēks izmaina domāšanu, garīgo lietu izpratni un atver sirdi Bezgalīgajam,” sava darba „Kopā ar sv. Terēzi” anotācijā raksta māksliniece Tatjana Aleksandra.
Uz lina un sarkankoka pārrakstot Terēzes no Bērna Jēzus manuskriptus, Tatjana tos trīs gadu laikā ir iedzīvinājusi mākslas darbā, kas aplūkojams izstādē „Zelta griezums”. No 6. oktobra līdz 20. novembrim tā skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1).
Izstāde ir viens no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 90 gadu jubilejas programmas pasākumiem un notiek LMA Tekstilmākslas katedras 50 gadu jubilejas projekta „Tekstils LV” ietvaros. Ekspozīciju veido divas daļas. Pirmā daļa ar īpašu nosaukumu „Zelta griezums” dod atskatu uz tekstilmākslas attīstību Latvijā no 20. gs. 60. gadu beigām, kad nodaļu beidza pirmie profesionālie tekstilmākslinieki, un atspoguļo visas nozares attīstībai svarīgus mākslinieciskos, tematiskos un tehniskās jaunrades aspektus. Vēsturiskās daļas kolekciju veido aptuveni 30 darbi – 20. gs. 70.-80. gadu kompozīcijas no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma. Otrā izstādes daļa rāda nodaļas absolventu pēdējo trīs gadu radošās veiksmes un aktualitātes.
„Terēze ir vairakkārt izmainījusi manu dzīvi par 180 grādiem. Ne jau es viņu meklēju, bet viņa atrada mani. Caur viņas rakstiem savulaik atgriezos pie Dieva. Šis darbs ir kā mana pateicība viņai,” savu izvēli mākslas darbā iekļaut tieši sv. Terēzes no Lizjē rakstīto vārdu skaidro Tatjana. „Pārrakstot Terēzes darbus, es piedzīvoju, ka tie mani pārveido tāpat kā Svētie Raksti Lektio Divina rekolekcijās. Es domāju, kā tas iespējams, jo tie taču nav Svētie Raksti, tomēr arī Baznīca atzīst, ka Terēzes darbi ir „Svētie Raksti” mūsu laikam. Man joprojām ir vēlme pie tiem atgriezties un turpināt, jo arvien atklājas kas jauns,” stāsta māksliniece.
„Priecīgs atklājums”, „Svētā Gara vadība”, „pilnīga tuvākmīlestība”, – aplūkojot ar zelta krāsu aprakstīto bordo audeklu un sarkankoku, uzmanību piesaista dažādi vārdu savienojumi. Tie ņirb gar acīm kā saulē mirguļojošs ūdens. Mākslas darbs „runā” ar cilvēku, ir tikpat dziļš kā Terēze no Bērna Jēzus un par sevi nemitīgi atklāj kaut ko jaunu.
Pašai māksliniecei darba procesā priecīgs atklājums bijis tas, ka Terēzes no Lizjē manuskriptos sieviete var rast atbildi uz to, kā viņai jāmīl savu vīru. Lasot un analizējot sv. Terēzes darbus, mūsdienu sieviete var raudzīties uz svētās attieksmi pret Jēzu un pēc šī parauga mācīties veidot attiecības ar vīru, uzskata māksliniece.
Darba autore Tatjana Aleksandra ir apguvusi gleznošanu Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1994. gadā, un kopš tā laika darbojusies tekstilmākslas un šķiedru mākslas jomā, kā arī piecus gadus strādājusi par interjera dizaineri.
Terēzi no Bērna Jēzus (1873 -1897) Baznīca pasludināja par svēto 1925. gadā, un pasaulē viņu pazīst kā Terēzi no Lizjē (Francija). Kopš 1997. gada viņa ir pasludināta par Baznīcas mācītāju. Šāda atzinība katoliskajā Baznīcā ir piešķirta tikai trīs sievietēm. Viņas garīgais mantojums ir apkopots autobiogrāfiskajā grāmatā „Kādas dvēseles stāsts”. Tas ir vēstījums par meiteni, kas audzināta mīlēt Dievu no visas sirds. Šajā mīlestībā viņa spēj savā ģimenē saskatīt Baznīcu un savukārt Baznīcā savu ģimeni. Jaunā meitene, vēlāk klostermāsa, mums māca paļāvību uz Dieva žēlsirdību, uzticēšanos un tuvākmīlestību.
LRKB IC
Foto: Guna Sterinoviča, Aigars Brikmanis
