Mūsdienu cilvēka dvēseles stāvoklis daudz neatšķiras no tā, kāds tas bija Romas impērijā mūsu ēras sākumā. Sabiedrības funkcionēšanas modelis tobrīd bija sevi izsmēlis un sabiedrībā valdīja depresīvs noskaņojums; nebija skaidra virziena, kurp tālāk doties un kā dzīvot. Pēkšņi augsto priesteru Annas un Kaifas laikā atskanēja saucēja balss tuksnesī, Jāņa Kristītāja balss: „Sataisiet Kunga ceļu, taisnas dariet Viņa takas!” (Lk 3, 2-5)
Līdz ar Jēzus Kristus atnākšanu dažu gadsimtu laikā visa Romas impērijas teritorija pilnīgi pārveidojās. Lai arī pati impērija kā veidojums sabruka, tajā ietilpstošās tautas lēnām, bet noteikti attīstījās izglītības, kultūras un morāles jomā. Galvenais virzošais spēks šajos procesos bija klosteri un kristīgā ticība, īpaši pirmajos gadsimtos. No visa tā, smeļot arī no sengrieķu filozofijas mantojuma un izmantojot romiešu izstrādāto tiesību sistēmu, izauga mūsdienās labi pazīstamie cilvēka cieņas, cilvēktiesību, brīvības un demokrātijas principi. Tie sakņojas vērtībās, kuras nāk no dievišķās atklāsmes un ir nezūdošas.
Pirmā no šīm vērtībām ir atskārsme, ka dzīve nekad nebeidzas un ir priekpilna, jo tajā ir iespēja sevi nepārtraukti dāvāt – Dievam, citiem cilvēkiem; kā arī pieņemt to mīlestību, ar kuru pats tiec apveltīts. Šis aicinājums dāvāt sevi ir iedvesmojis mūsdienu brīvprātīgo kustību, kas ir kļuvusi vēl aktuālāka šai krīzes laikā. Ne velti aizvadītais gads ES bija izsludināts par Brīvprātīgā darba gadu.
Šo dzīvesprieku un cerības atdzimšanu es Jums novēlu šajos Ziemassvētkos! Lai sastapšanās ar Dievišķo noslēpumu, kas ir atklājies pieticīgā silītē, piepilda Jūsu sirdis ar prieku un mieru!
Šogad trijās Ziemassvētku dienās – 24., 25. un 26. decembrī – Rīgas arhidiecēzes 56 katoļu baznīcās un klosteros notiks 214 dievkalpojumi, kuros kalpos 49 priesteri un 3 bīskapi.
V.E. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Z. Stankevičs šī gada Ziemassvētkos vadīs dievkalpojumus Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē – 24. decembrī pl. 18.00, 25. decembrī pl. 11.00 un 26. decembrī pl. 11.00. 25. decembrī, arhibīskaps apmeklēs arī Iļģuciema sieviešu cietumu, kur svinēs Svēto Misi, kristīs jaunpiedzimušos un dos svētību cietuma Mātes un bērnu nodaļas iemītniekiem. Savukārt 27. decembrī pl. 12.00 arhibīskaps Svēto Misi svinēs pie Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misionārēm, Rīgā, Ludzas ielā 6/8.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo Evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē III gs. tika svinēta 25. martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem. Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25. decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt IV gs. sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.
LRKB IC
