Pirmdien, 13. februārī mūžībā aizgājusi dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Broņislava Martuževa (08.04.1924.-13.02.2012.).
Dzejnieces dzīves redzējuma pamati ir veidojušies Latvijas brīvvalsts laikā un tos veidoja ne tikai ģimene, bet arī skolas: Cepurītes četrklasīgā pamatskola, Lubānas sešklasīgā pamatskola, Lubānas vidusskola un Rēzeknes Skolotāju institūts. Patstāvīgu algotu darbu B. Martuževa nav strādājusi, jo kā Nacionālās Pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja no 1946. gada līdz 1951. gadam slēpās pagrīdē savās Lazdiņu mājās, sekoja apcietinājums un soda izciešana dažādās nometnēs Sibīrijā (1951.-1956.). Pēc atgriešanās B. Martuževa ilgstoši ārstējās slimnīcās un sanatorijās.
B. Martuževai iznākuši deviņi dzejoļu krājumi (pirmie divi ar Evas Mārtužas vārdu), kopotas dzejas, divas izlases. Dzejniece bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas. 2004. gadā izdots kompaktdisks …un viss kļūst dziesma beigās. Dzeja, dziesmas, sarunas. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālu filmu “Gaismas lāse” (2005).
B. Martuževa ir saņēmusi vairākus apbalvojumus: Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu “Nopūtas” (1999) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu “Kā putni dzied” (2004).
B. Martuževas pēdējā dzejoļu krājuma (2011. gadā pirms Jāņiem izdeva apgāds “Mansards”) nosaukums ir “Deg uguntiņa”. Viņa pieļāva, ka tas varētu būt atvadu krājums. Krājuma pirmais dzejolis sākas ar vārdiem: „Rudzu tīrumu gaisma gar Daugavu/ Mūžam lai neizzustu!”, pēdējais dzejolis beidzas ar vārdiem: „Kā dzīva sirds deg uguntiņa,/ Ko tumsa dzer un neizdzer”.
Godbijībā, pateicībā par raženo mūžu un dziļā ticībā, ka Broņislavas Martuževas rakstītais vārds, viņas pārliecība un dzīvā sirds uguntiņa palīdzēs nosargāt gaismu sevī, atvadīties no dzejnieces ikviens aicināts 18. februārī plkst. 12 Lubānas katoļu baznīcā. Dzejniece zemes klēpī tiks guldīta Lubānas Jaunajos kapos.
Pēc Rakstniecības muzeja krātuves vadītājas Annas Eglienas sniegtās informācijas.
