2. jūnijā aicina piedalīties ekumeniskā dievkalpojumā

Sestdien 2. jūnijā plkst. 14 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notiks ekumenisks dievkalpojums, lai kopīgi aizlūgtu par cilvēkiem, kas cieš no homoseksualitātes, kā arī par to, lai sabiedrība šādu uzvedību nepieņem kā normu, bet vienlaikus uzlūko šos cilvēkus ar līdzjūtību. Ikviens ir aicināts piedalīties šajā dievkalpojumā!

Savukārt Rīgas Sv. Alberta draudzes locekļi Inese un Kaspars Herbsti aicina deviņas dienas kopīgi lūgties Dievmātes litāniju par to, lai sabiedrībā nostiprinās apziņa par ģimeni kā savienību starp vīrieti un sievieti, lai tā tiktu aizsargāta pret jebkādiem izkropļojumiem, maldiem un visa, kas pretējs Dieva nodomam. „Lūgsimies individuāli, bet kopīgai lūgšanai, protams, ir lielāks spēks. Pēdējā laikā nākas aizdomāties par šo jautājumu, ņemot vērā arī ASV prezidenta Obamas izteikumus, ka jāmaina ģimenes definīcija utt. Mums vēl pagaidām ir salīdzinoši paveicies, bet, ja paliksim garīgi vienaldzīgi, var arī sanākt kā citiem, kas tagad spiesti šo izkropļoto modeli akceptēt,” atzīst K. Herbsts.

Katoļu Baznīcas katehisma apakšnodaļā „Šķīstība un homoseksuālisms” ir īsumā izskaidrota Katoliskās Baznīcas attieksme pret homoseksuālismu:

„Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību, vienmēr sludinājusi, ka “homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību”. Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.

Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē.

Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm – ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību – šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai.” (2357-2359)

LRKB IC