Aptuveni ik pēc četriem gadiem pasaulē tiek organizēts Starptautiskais Euharistiskais kongress (SEK).
Iepriekšējā Euharistiskā kongresa noslēgumā Kvebekā (Kanādā), 2008. gada 22. jūnijā, par 50. Euharistiskā kongresa norises vietu pāvests Benedikts XVI pasludināja Dublinu, toreiz vēl nezinot, cik grūtos apstākļos Īrijas Baznīcai nāksies to organizēt un vadīt, ņemot vērā daudzus publiskos skandālus par vardarbību garīdzniecības aprindās.
SEK Dublinā sākās 10. jūnijā, Kristus Miesas un Asiņu svētkos. Atklāšanas ceremonijā piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku. Pēc dievkalpojuma Vissvētākais Sakraments tika aiznests uz 16 speciāli sagatavotām teltīm, kur ticīgie varēja klusumā lūgties un adorēt kongresa norišu laikā.
Latvijas katoļticīgo Misijai Īrijā (LKMI) Vissvētākā Sakramenta svētki bija īpaši svinīgi, jo tos vadīja bīskaps Antons Justs. Džona Leina baznīcā Euharistijas laikā bīskaps piešķīra Iestiprināšanas sakramentu pieciem pieaugušajiem. Pēc dievkalpojuma notika procesija ar četriem Evaņģēlijiem, kurā pievienojās arī luterāņu latviešu draudzes Īrijā mācītājs Artis Druvietis. Tādējādi euharistiskā procesija kļuva par ekumenisku dievkalpojumu..
12. jūnijā tika runāts par Laulības sakramentu. Vairāki priekšlasījumi un katehēze izgaismoja Laulības sakramenta lomu ģimenes kopībā. Skaistas liecības izteica vairāki laulātie pāri, apliecinot sakramentālās laulības svarīgumu viņu ģimenes locekļu vienotības, mīlestības un atbildības veicināšanā, kā arī dažādu sadzīves grūtību pārvarēšanā. Sv. Misi celebrēja Parīzes arhibīskaps kardināls Andrē Armands Vingtruā, uzsvērdams nepieciešamību laulātajiem kopā ar bērniem regulāri piedalīties Euharistijā, smeļot tajā spēku ikdienas dzīvei.
13. jūnijs – sv. Padujas Antona piemiņas diena – bija veltīta Priesterības sakramentam. Pārdomās par priesteru, reliģisko ordeņu un kopienu locekļu lielo devumu ticīgo dzīvē un sabiedrības vienotības veicināšanā dalījās ļoti daudzi lektori.
Šajā dienā notika Euharistiskā procesija Dublinas ielās. Tā ilga 2 stundas un tajā piedalījās 12 000 svētceļnieku. Procesijas gājiens diemžēl nenotika Dublinas centrālajās ielās. Tas norādīja uz Īrijas valdības un sabiedrības vienaldzību pret šo Īrijas Katoliskās Baznīcas rīkoto pasākumu. Pilsētā abolūti nekur nebija redzami nekādi plakāti vai svētku dekorācijas par SEK kā tas bija 1932. gadā, kad visā pilsētā bija jūtama svētku atmosfēra. Šoreiz tikai pie baznīcām varēja redzēt kongresa plakātus. Tas norāda, cik krasi ir mainījusies īru sabiedrības attieksme pret Baznīcu.
14. jūnijā tika runāts par Samierināšanās jeb Izlīgšanas sakramentu. Ikviens cilvēks izjūt lielu nepieciešamību dzīvot mierā ar savu sirdsapziņu, kas nav iespējams, ja tā nav tīra, bet ir daudzu grēku aptraipīta. Tādēļ ļoti liela Kristus dāvana ir Gandarīšanas sakraments, kurā ticīgais var atzīties savos grēkos, attīrīt savu dvēseli un saņemt no jauna tiesības saukties par Dieva bērnu. Īrijas Baznīcai šajos grūtajos laikos sevišķi aktuāla ir samierināšanās tēma starp klēru un ticīgajiem, kas ir bijuši vardarbības upuri. Īrijas kardināls Šons Bredijs Sv. Mises laikā vēlreiz atvainojās klēra vardarbības upuriem. Tieši samierināšanās ticīgo starpā var atjaunot kopību un mīlestības harmoniju, kuru Kristus atnesa pasaulei un par kuras vajadzību runā savā Evaņģēlijā.
Jēzus Sirds svētku, 15. jūnija, temats bija „Komūnija ciešanās un dziedināšanā”. Ikrīta lūgšanai sekoja vairāki priekšlasījumi par ciešanu nozīmi kristiešu dzīvē un dvēseles dziedināšanu caur vienotību ar Kristus ciešanām, pieņemot Pestītāja Miesu svētās Komūnijas laikā un Slimnieku sakramentā. Tieši šis sakraments apvieno lielo slimnieku saimi pasaulē, kas cieš kopā ar cietošo Glābēju Jēzu un ar Viņu nes savu slimību, ciešanu, nelaimju un sāpju krustu. Ciešanu jēgas izpratne apvieno slimos ar Kristu un Baznīcu. Irākas kaldiešu rita arhibīskaps Bašars Varda aizkustināja klausītāju sirdis, daloties savas tautas un Baznīcas ciešanu lielajā pieredzē kara un pēckara laikā. Vēl šodien tur tiek sagrauti dievnami, turpinās vajāšanas un kristiešiem ir jābēg no savām dzimtajām mājām. Vēl aizkustinošāks bija Jeruzalemes latīņu patriarha Fouada Tvala sprediķis Euharistijas laikā, kurā viņš atgādināja par pirmās Kristus dibinātās Baznīcas kopienas Jeruzalemē lielajām ciešanām un vajāšanām, kas turpinās visā kristietības pastāvēšanas laikā. Patriarhs norādīja, ka viņa ticīgie un garīgās kārtas locekļi ir Jeruzalemes diecēzes vislielākais dārgums, un aicināja kristiešus būt lepniem par to, ka viņi ir minoritāte, jo „īsti un autentiski kristieši vienmēr būs minoritāte mūsdienu modernajā pasaulē un sabiedrībā, kas apspiež vājos un nabadzīgos.”
Pirmspēdējā kongresa dienā tika svinēti Dievmātes Bezvainīgās Sirds svētki. Vairākas Svēto Rakstu vietas labi parāda Jaunavas Marijas lielo lomu mūsu atpestīšanas vēsturē, jo Kristus Māte ir kopā ar savu Dēlu Jēzu visos Viņa svarīgākajos dzīves, ciešanu brīžos un nāvē, kļūstot par Pestītāja vistuvāko līdzstrādnieci pestīšanas darbā. Caur Mariju kā Baznīcas Māti spēcīgi izpaužas Kristus dibinātās Baznīcas vienotība ar pašu tās dibinātāju un galvu.
SEK noslēguma dienā ap 80 000 svētceļnieku no visas pasaules bija pulcējušies lielajā Dublinas stadionā uz kardināla Marka Kvelleta celebrēto Euharistiju. Euharistijas noslēgumā pārraidīja pāvesta Benedikta XVI vēstījumu visiem 50. SEK dalībniekiem angļu valodā. Pāvests paziņoja, ka 51. SEK notiks Cebu pilsētā Filipīnās 2016. gadā.
Noslēgumā Dublinas arhibīskaps Diermuds Martins uzsvēra, ka Īrijas Baznīcai kongress ir bijis ļoti nozīmīgs. Kongresa laikā bija jūtama dažādu tautību kristiešu sadraudzība, kopība, iepazīšanās un pieredzes apmaiņa garīgajā dzīvē. Tā bija savstarpējas bagātināšanās un ticības skola, kurā katrs ieguva kaut ko jaunu savai dvēselei.
Virs lielā Euharistijas altāra kongresa laikā bija lozungs: „Kļūsti par to, ko tu pieņem”. Kongress bija iespēja papildināt savus ticības un mīlestības krājumus uz Pestītāju, lai vairāk līdzinātos Viņam, kuru ikdienā pieņemam zem maizes un vīna zīmēm.
Priesteris Andris Solims, LKMI kapelāns, Dublina
