Daudz un dažādos veidos Dievs cenšas mūs iepazīstināt un vadīt sadraudzībā ar sevi. Mīlestība ir vairāk nekā emocijas un daudz vairāk nekā labas sajūtas. Šo mīlestību mēs piedzīvojām Bauskas novada Bruknas muižā, kur no 21. līdz 23. septembrim notika seminārs katehētiem – „Garīgais impulss 2″, ko organizēja Rīgas Augtākā reliģijas zinātņu institūta Katehēzes centrs.
Semināra mērķis bija Katehētu garīgās dzīves padziļināšana un profesionālo prasmju pilnveidošana, katehētu un svētdienas skolu skolēnu dažādu sadarbības formu apzināšana bērnu un jauniešu apzinīgai un aktīvai iesaistīšanai Baznīcas dzīvē.
Triju dienu tikšanās aizsākās ar Svēto Misi Bruknas muižas lūgšanu kapelā, ko celebrēja RARZI direktora p.i. priesteris Aleksandrs Stepanovs. Pēc Svētās Mises pils zālē pulcējās 38 katehētes un pasniedzēji no dažādiem Latvijas novadiem, lai iepazītos un dalītos kalpošanas pieredzē.
Semināra otrā diena ritēja spraigā darba atmosfērā. Rīta agrumā jau pulcējāmies kapelā un vienojāmies klusajā lūgšanā un rīta lūgšanā Laudes. Nodarbības ievadīja tēvs Sergejs Ivanovs O.P., skaidrojot katehēta aicinājuma nozīmību, īpaši uzsverot šī aicinājuma cēlumu. Noskaidrojām, ka tieši katehēti palīdz spert pirmos soļus bērnu, jauniešu, pieaugušo ticības audzināšanā, kas satur kristīgās doktrīnas mācīšanu ar nolūku ievadīt ticīgos kristīgās dzīves pilnībā. Katehētu uzdevums ir attīstīt to, ko cilvēks ir saņēmis kristības sakramentā. Māsa Marija Stefana ir teikusi, ka veidot cilvēka dvēseles dzīvi tas ir lielākais mākslas darbs. Mērķis ir ne tikai satikties ar Dievu, bet piedzīvot dziļu draudzību ar Dievu visas dzīves laikā. Pr. S. Ivanovs citēja māsas Marijas Stefanas rakstīto: „mīlestība ir tā, kas padara visu vērtīgu”.
RARZI Katehēzes centra vadītāja Lolita Ērgle skaidroja bērnu reliģiskā potenciāla iezīmes un īpatnības 3-6 g. un 6-12 g. vecumā, akcentējot, cik svarīgi ar bērnu darboties jau no triju gadu vecuma. Reliģiozitāti neieliek, bet ar to jau piedzimst. Šajā vecuma posmā bērni ir atvērti garīgai pasaulei un Dievam. Bērna pirmajai Dieva pieredzei ir jābūt mīlestības un prieka pieredzei. Lektore skaidroja, cik svarīgi ir izvēlēties bērnu vecumposmam atbilstošas mācību organizācijas formas un metodes. Vissvarīgākā metode ir pozitīva attieksme pret bērniem, līdzcilvēkiem un sabiedrību. Negācijas ir tās, kas iznīcina un visļaunākais pakalpojums bērniem ir pateikt, ka dzīvojam ļaunā pasaulē! Lolita uzsvēra arī to, ka īpaši svarīgi ir ieklausīties bērnos un viņu jautājumos.
Māsa Inese Lietaviete deva metodiskos piemērus kā katehēzes nodarbībās novērst bērnu uzvedības traucējumus. Māsa Inese norādīja, ka skola bez disciplīnas ir kā dzirnavas bez ūdens. Lai izprastu bērna uzvedības traucējumus, ir jāmēģina noskaidrot šo traucējumu cēloņus. Atmiņā ir iespiedies lektores teiktais, ka katehētam jābūt cietam kā dimantam un jūtīgam kā mātei.
Savukārt māsa Diāna sniedza interaktīvās metodes katehēzes nodarbībās un uzsvēra, ka interaktivitāte vajadzīga vispirms Dieva un mūsu attiecībās. Metodēm jābūt saistītām ar tās paaudzes dzīvi, kuras apmācībai tās tiek lietotas, ar šo cilvēku nemieru, jautājumiem, cīņām un cerībām. „Saviem spēkiem mēs nespējam iegūt cilvēkus. Mēs viņus saņemam no Dieva un atdodam Dievam,” tā māsa Diāna citēja pāvesta Benedikta XVI vārdus.
Māsa Sofija mūs iepazīstināja ar „Lūgšanas metodi ar Dieva vārdu jauniešiem”, vienlaicīgi uzsverot klusās lūgšanas kā katehēzes nodarbības pamatelementu. Nodarbībā apgūtās teorētiskās zināšanas izmantojām praktiski Dieva Vārda apcerē kapelā. Vēlāk darba grupās pārrunājām gūtās atziņas.
Gluži kā Jēzus, kas centās paēdināt vairākus tūkstošus cilvēku, tā ar lielu gādību un mīlestību Kalnu kopienas ļaudis aprūpēja semināra dalībniekus. Gaumīgi noformētais garais saimes galds un laipnie apkalpotāji, radīja tik svarīgo ģimenisko atmosfēru. Īpaši atmiņā palicis sestdienas vakars ar smaržīgi kūpošām pankūku bļodām, kas sekoja viena otrai. Katehēti savu pateicību saimniekiem izteica ar pateicības dziesmām. Daudziem pārsteigumu izraisīja viens no pavāriem, kas pats būdams ratiņkrēslā tik pašaizliedzīgi kalpoja citiem, nenogurstoši cepot pankūkas. Pēc vakariņām daudzas no mums ar saviļņojuma asarām acīs devāmies uz kapelu, lai pateiktos Dievam par visu piedzīvoto, iegūto un citiem iedoto.
Pateicoties semināra vadītāju prasmīgi sastādītai programmai, seminārs savu kulmināciju sasniedza svētdienas rītā. Īpaši sajūsmināja tēva Sergeja vadītā Sv. Mise, kur katrs no dalībniekiem bija sprediķa teicējs. Svētajā Misē piedalījās arī kopienas pārstāvji. Šī kopības sajūta spēcīgi uzrunāja un dziļi palika mūsu sirdīs.
Praktiskajā nodarbībā „Deja kā lūgšana” māsa Diāna atklāja deju kā vienu no lūgšanu veidiem. Tas bija dziļi emocionāls pārdzīvojums, īpašs semināra noslēgums. Māsas Diānas vadītā nodarbība- deja kā lūgšana bija emocionāli piepildīta un apbrīnas vērta. Daudzas semināra dalībnieces ar to saskārās pirmo reizi. Pils greznajā zālē, izbaudot dejas soļus un ieklausoties mūzikas skaņās, mēs jutāmies kā Dieva princeses. Deja, kā lūgšanas metode, īpaši uzsver cilvēcisko būtību- gan sievišķo, gan vīrišķo. Tās centrā ir Svētie Raksti.
Noslēgumā bija Lolitas Ērgles uzruna un katehētu pārdomas par semināru, akcentējot vārdu, kurš visdziļāk uzrunājis semināra laikā. Katehētes izteica dažādas idejas un ieteikumus svētdienas skolu sadarbības projektu realizēšanai. Izteiktajām atziņām caurvijās doma, ka seminārs ir kļuvis par sava veida rekolekcijām, un pilnīgi attaisnojis savu nosaukumu „Garīgais impulss”.
Pateicība Dievam un organizatoriem par šo brīnišķīgo semināru. Tas tiešām bija zināšanām, praktiskām nodarbībām un lieliskām idejām piesātināts garīgs impulss turpmākam darbam. Šī nedēļas nogale Bruknas muižā bija garīgi aktīva relaksācija un brīnišķīgs ceļojums Dievam par godu.
Lai Dievs svētī Kalna kopienu un semināra organizatorus par ieguldītajām pūlēm!
Lai Dievs svētī Kalna kopienu un semināra organizatorus par ieguldītajām pūlēm!
„Cilvēkam lūdzot, Dievs atklājas. Viņš neslēpj savu mīlestību. Viņš savu mīlestību pie sevis netur. Dievs ir labums, kurš nespēj citādi kā savā labumā dalīties. Dievs ir mīlestība, kas nespēj citādi kā savu mīlestību dāvāt.”
Viļakas, Šķilbēnu, Balvu, Baltinavas katehētes, Foto: www.rarzi.lv
