„Būt pasargātiem Tēva mīlestībā” – semināru ar šādu nosaukumu 20. oktobrī Rīgas Katoļu ģimnāzijā vadīja kustības „Dzīvības straumes” pārstāvis Endrjū Čemberss (Andrew Chambers) no Somijas, ar savu liecību un sniegto mācību apliecinot, ka Dievs ne tikai dziedina tēva trūkumu, bet dāvā Savu mīlestību pārpilnībā. „Cilvēki, kuri ir auguši bez tēva vai arī kuriem ir ļoti trūcis tēva mīlestības, saņemot dziedināšanu no Dieva, kļūst par tēviem ne vien saviem bērniem, bet spēj dāvāt tēva mīlestību arī daudziem citiem,” sacīja E. Čemberss.
E. Čemberss ir „Dzīvības straumju” atbildīgais Somijā, kur organizācija darbojas 9 pilsētās. Uz jautājumu par kustības popularitāti Somijā, E. Čemberss atbild, ka pēdējo 20 gadu laikā apmēram 5000 cilvēku ir piedalījušies kustības vadītajos semināros vai programmās. E. Čemberss koordinē arī „Dzīvības straumju” darbību Eiropā, kur kustības iekšējās dziedināšanas programmas ir pieejamas 14 valstīs, tostarp Latvijā, kuru Eiropas atbildīgais apmeklēja piekto reizi.
Kāpēc ir svarīgi runāt par Tēva mīlestību? „Lielākajā daļā Eiropas valstu tiek šķirti apmēram 50% laulību. Sekas tam ir tādas, ka daudzi bērni uzaug bez sava bioloģiskā tēva, ar patēvu, tanti, tēvoci, vecvecākiem vai cilvēku, ar kuru māte izvēlas pēc šķiršanās apprecēties. Attiecības starp bērniem un tēviem ir salauztas. Turklāt mūsdienu kultūra mūs vedina ticēt tam, ka tēvs patiesībā nav nepieciešams, ” saka E. Čemberss. „Mēs izdzīvojam, cilvēki piedzimst un attīstās, taču pietrūkst tā iedrošinājuma, zināšanu un „ceļa maizes”, ko var dot tēvs, un viņa autoritāte.”
Kāds ir risinājums, ja tēva ir trūcis? Jēzus apsolījums ir cerības pilns: „Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs” (Jņ 14, 23), saka E. Čemberss, un tieši tāpēc arī cilvēkam, kurš netic, viņš iesaka Jēzu. Tie, kas jau ir ticīgi, dziedināšanu var saņemt dažādos veidos.Viens no risinājumiem ir kristiešu kopiena, kas var sniegt stabilitāti un drošību. Otrs ir lūgšana, komunikācija ar Dievu un Bībeles lasīšana, jo tādējādi mainās cilvēka domas pašam par sevi. Pieaugot ticībā, veco iekšējo balsi nomainīs jauna, kas teiks: „Tev sanāca labi,” „Tu esi mans bērns.” Trešā būtiskā lieta ir atzīt to, kādā ziņā attiecībās ar tēvu esam piedzīvojuši vilšanos. Tas var būt sāpīgi, taču šādos patiesības brīžos mēs satiekam Tēvu, kurš piepilda mūs ar Savu mīlestību. Kad Dievs mums pieskaras, mēs arī sākam vēlēties vairāk no dzīves. Cilvēki, kuriem nav bijis tēva, samierinās ar mazumiņu, taču Dievs mums ir paredzējis vairāk. E. Čemberss arī iesaka izvēlēties garīgo līdzgaitnieku – konsekrētu peronu vai vienkārši citu ticīgo, mīlošu un uzticamu cilvēku, kurš ir garīgi vairāk nobriedis. „Iespējams, cīņa var ilgt vairākus gadus, taču tas ir to vērts cīnīties par to, ko Dievs ir paredzējis nekā vienkārši samierināties ar to, ko pats esmu izvēlējies savai dzīvei.”
LRKB IC
