Atklājot Ticības gadu, 11. oktobra priekšpusdienā Svēto Misi Jelgavas Bezvainīgās Marijas Jaunavas Marijas katedrālē svinēja V.E. Jelgavas diecēzes bīskaps un Liepājas diecēzes Apustuliskais administrators Edvards Pavlovskis, piedaloties bīskapiem Antonam Justam, emeritus, bīskapam Jānim Purvinskim, emeritus un Jelgavas un Liepājas diecēzes garīdzniekiem. Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Ticības gada atklāšana notika vakara Svētajā Misē, ko svinēja V.Em. Jānis Kardināls Pujats, piedaloties Rīgas arhidiecēzes priesteriem un Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem.
Uzrunājot Jelgavas un Liepājas diecēzes priesterus un ticīgo tautu, E. Pavlovskis uzsvēra, ka ticība ir pats pirmais un galvenais bauslis, jo Svētie Raksti saka, ka „bez ticības nevar patikt Dievam”. Bīskaps atzina, ka „ticība nav zināšanu kopums, bet gan tikums, un tikumu var stiprināt”. Kādā veidā? „Ar Svēto Rakstu lasīšanu un ar lūgšanu,” sacīja bīskaps. Tā kā ticība ir tikums, tam jānes arī augļi. Apustuliskajā vēstulē „Porta fidei”, ar kuru pāvests izsludina Ticības gadu, Svētais tēvs aicina ticību izdzīvot, – dzīvot no ticības, dzīvot to, tā lai ticībai būtu augļi, lai ikviens varētu redzēt, ka šis cilvēks ir ticīgs. Kādā veidā pierādām savu ticību? „Pildot Dieva gribu un parādot dedzību savā priesteriskajā kalpojumā un savā ticīgā cilvēka dzīvē,” atzina bīskaps. Ja dedzības trūkst, mēs varam lūgt: „Es ticu, Kungs, bet pavairo manu ticību, lai varu to dot citiem, lai varu to nodot nākamām paaudzēm!”
E. Pavlovskis arī aicināja padomāt par to, kā pasakām Ticības apliecību – vai to tikai nolasām vai arī tiešām ar tās vārdiem apliecinām savu ticību. Ticības apliecības beigās apliecinām, ka ticam grēku piedošanai un dzīvei nākamajā mūžībā. Ir svarīgi to atcerēties, jo par katru savas dzīves laika sprīdi mums būs jāatbild Dieva priekšā. Vai katru minūti esam dzīvojuši tā, lai ikviens mums blakus esošais cilvēks, redzot mūsu lūgšanu un ticību, būtu stiprināts ticībā?
„Pirmā patiesība: Kristus Evaņģēlijs mums atklāj jaunu, neparastu pasauli, ko saucam par Dieva valstību. Un vai nav iepriecinoši, ka pēc nāves nav vis iznīcības, bet sākas cita dzīve, kurā ir itin viss vajadzīgais cilvēka laimei? Un lūk, kristīga dzīve ved uz šo dzīvi, uz šo pārveidoto, pārdabisko pasauli.
Otrā patiesība: pats Dievs ir brīnišķīgs kā personība ar savu neizsmeļamo varenību. Viņš ir debess un zemes Radītājs. Mūsu Tēvs debesīs, eņģeļu un zvaigžņu pasaules valdnieks. Kāda neparasta nākotne gaida katru ticīgo! Tā ir bezgalīgu iespēju pasaule. Kā var nedomāt vai neilgoties pēc tikšanās ar tādu debess Tēvu?
Trešā patiesība: tas, ka Dievs ir apciemojis mūsu zemi un dzīvojis starp cilvēkiem 33 gadus, ir neparasts notikums. Evaņģēlijs vēstī par Viņu kā par brīnišķīgu personību. Tas ir Jēzus, kura mīlestība uz cilvēkiem ir aizraujoša. Būdams kosmosa pārvaldnieks, Viņš ir atdevis dzīvību par cilvēkiem. Dievs ir mīlestība, saka Svētie Raksti.
Ceturtā patiesība: neparasts ir arī tas, ka Jēzus ir vēlējies vienmēr palikt klātesošs pie cilvēkiem, klātesošs Vissvētākajā Sakramentā. Tātad mums ir iespēja Viņu apmeklēt, pielūgt, pat pieņemt Viņu savā sirdī.”
Lai Ticības gads būtu svētīts, ikvienam nepieciešams biežs kontakts ar Dievu lūgšanā. Kristus ir teicis: „Lūdziet, un jūs saņemsiet, klauvējiet, un jums tiks atdarīts!” sacīja kardināls. „Kas domā, ka Dievs viņu neuzklausīs, tam ir par maz ticības. Kādā senā latgaliešu garīgajā dziesmā ir teikts: „Vēl pazemīga lūgšana nav beigta, jau uzklausīta.” Katrs lūgšanas vārds ir sadzirdēts Debesīs. Kā Dievs rīkosies, to atstāsim Dieva ziņā. Lūgšanas augļi nāk, ievērojot vispirms cilvēka pestīšanas intereses. Mums katrreiz jālūdzas ar domu, ka Dievs jau ir mūs uzklausījis un kaut kur kaut kas mums nezināmā veidā jau notiek. Tas ir liels stimuls lūgšanā.”
„Pāvesta izsludinātais Ticības gads mums lai ir lūgšanu un katehēzes gads ar nolūku padziļināt ticību draudzēs un sakārtot dzīvi pēc Dieva baušļiem, lai pēc iespējas visi varētu saņemt Dieva žēlastību grēksūdzē un pie dievgalda!” uzrunas noslēgumā uzsvēra V.Em. Jānis Kardināls Pujats.
LRKB IC, foto: Sergejs Karčevskis, Andris Ābelis, Guna Sterinoviča
