1. novembrī katoļu Baznīca visā pasaulē svin Visu svēto dienu, un svinības sākas jau 31. oktobra vakarā – Visu svēto dienas vigīlijā. Arī Rīgas katoļu baznīcās šajā vakarā notiks īpaši pasākumi: Vecrīgā, Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, ikviens ir aicināts uz svētku vigīliju „Holy Win”, bet Pārdaugavā, Rīgas Sv. Alberta baznīcā – uz vigīliju „Svētie uzvar”.
Visu svēto dienā Baznīca godina gan par svētiem pasludinātos, gan nepazīstamos svētos, kas savā dzīvē ir pildījuši Dieva gribu un vairojoši cilvēku labumu. Jau kopš pirmajiem gadsimtiem šo svētku priekšvakarā ir svinēta arī Visu svēto dienas vigīlija. Vārds „vigīlija” ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē „nomods”, līdz ar to svinēt vigīliju nozīmē palikt nomodā pirms svētkiem.
31. oktobrī Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē (Jēkaba ielā 9) Visu Svēto dienas vigīlija „Holy Win” sāksies pl. 18.00. Vakara gaitā būs iespēja pavadīt laiku klusā lūgšanā un pielūgsmē ar dziesmām, noskatīties „Net for God” filmu „Tāpēc, ka viņas daudz ir mīlējušas. Tēvs Latasts”, kas vēsta par Betānijas dominikāņu māsu aicinājumu un viņu harizmas skaistumu, piedalīties dievkalpojumā pl. 19.00 un sagaidīt Visu svēto dienu pusnakts Svētajā Misē. Pasākumu organizē starptautiska katoļu kopiena ar ekumenisku aicinājumu “Chemin Neuf” un Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles draudzes jaunieši sadarbībā ar kopienu „Effata”, kustību „Pro Sanctitate” un ansambli „Ex Animo”.
Rīgas Sv. Alberta baznīcā (Liepājas ielā 38) Visu svēto dienas vigīlija “Svētie uzvar” 31. oktobrī sāksies pl. 19.00, un tās programmā paredzēta mūzika, uzvedumi un kopīgas lūgšanas. Rīgas Sv. Alberta draudze aicina „Piedalies vigīlijas pasākumā un atklāj svēto nozīmi Tavā dzīvē!”
Visu Svēto dienas svētki katoļu Baznīcā ir radušies pāvesta Gregora III laikā (731 – 741). 1. novembrī Gregors III Romā Sv. Pētera bazilikā iesvētīja kapelu, ko veltīja visiem svētajiem un nolēma arī iedibināt viņiem veltītus svētkus. Līdz ar pāvesta Gregora IV lēmumu kopš 843. gada 1. novembris ir Visu svēto diena visā katoļu Baznīcā.
„Daudzi pazīstamie Baznīcas svētie agrāk bija lieli grēcinieki un ne tikai paši sevi par tādiem uzskatīja, bet tādi patiesībā arī bija. Sv. Marija Magdalēna, laupītājs uz krusta, sv. Pāvils, sv. Augustīns u.c.,” skaidro Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta pasniedzējs priesteris Andris Ševels, Lic theol. „Katru no viņiem Dievs tomēr atgrieza pie sevis un ļāva sevi pazīt. Viņu nopelns bija tikai tas, ka izšķirošā brīdī viņi ļāva Dievam darboties savā dzīvē. Lai gan viņi nedzīvoja pēc Dieva likumiem, tomēr nemitīgi Viņu meklēja. Dievs attiecīgā brīdī deva žēlastību, kas izgaismoja šo cilvēku dzīvi un pie tam tā, ka no tumsas tā kļuva par gaismu arī mums visiem. Katrs no viņiem pēc maldīšanās un grūtiem pārdzīvojumiem kļuva par vienkāršu cilvēku, kuram galvenais dzīvē bija tikai mīlestība.”
Jānis Pāvils II ir teicis: „Svētums sakņojas mīlestībā.” Arī mūsdienu cilvēks ir aicināts mīlēt un kļūt svēts!
LRKB IC
