Arhibīskaps Ziemassvētku vigīlijas sprediķī: „Jēzus ieiet reālajā cilvēces vēsturē”

16. decembris Olaines katoļu draudzē bija „Caritas” grupas dibināšanas diena. 2011./2012.gadā vairāki draudzes locekļi bija apmeklējuši „Caritas Latvija” organizētos brīvprātīgo apmācību seminārus, kas kļuva par labu pamatu brīvprātīgo kalpošanas uzsākšanai.
 
Pēc prāvesta Boguslavs Nendzas, OFMCap, uzaicinājuma „Caritas” grupas izveides dienā Olaines draudzē viesojās „Caritas Latvija” pārstāve, brīvprātīgo koordinatore Dina Puķīte, kā arī Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes „Caritas” grupas koordinatore Alda Zaharāne un Rīgas Vissv. Trīsvienības draudzes „Caritas” grupas koordinatore Valda Ozoliņa.

Es patiešām ar prieku jums pasludinu to, ka ar Kristus piedzimšanu, tātad Ziemsvētkos, patiešām sākās pasaules gals, – vienīgi tas ir vecās, līdzšinējās, ļaunuma, egoisma, savtības un izvirtības pilnās pasaules gals. Viltus Dievu un viltus vērtību pasaules gals, jo piedzima Tas, kurš par sevi pateica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, un neviens nenonāk pie Tēva citādi kā vien caur mani”. Pilāts vēlāk Jēzum jautāja: „Kas ir patiesība?” Kāds žurnālists man arī uzdeva šo jautājumu, teikdams: „Es neesmu Pilāts, bet vēlos jums to pajautāt.” Es par to domāju un gribētu ar jums padalīties ar rezumējumu. Patiesība, ja mēs skatāmies mazliet filozofiski, ir apziņas atbilstība saturam, tai realitātei, par kuru mēs runājam. Tā ir klasiskās patiesības definīcijas sintēze, ko varētu ietvert trijos vārdos. Bet man gribētos paplašināt šo klasisko definīciju un piebilst, ka tā ir mūsu vārdu atbilstība darbiem un mūsu dzīvei. Tas būtu patiesības morālais aspekts. Patiesība ir arī savas patiesās identitātes apzināšanās: tas nozīmē pazīt savu dabu, pazīt sevi kā vīrieti, kā sievieti, kā cilvēku, kā kristieti, kā katoli, kā Jēkaba katedrāles draudzes locekli. Apzināties to, ko Dievs manī ir ielicis, pēc kādiem likumiem mana būtība funkcionē, – arī mana miesa, ne tikai dvēsele un gars. Tātad iepazīt sevi un būt uzticīgam savai identitātei, nevis mēģināt nobīdīt to pa labi vai pa kreisi. Nedzīvot ilūzijās, nepareizos priekšstatos par sevi pašu, jo mēs zinām, ka tas ir graujoši. Ja tiek ignorēti dabas likumi, sākas ekoloģijas problēmas. Ja tu met akmeni uz augšu, neņem vērā gravitācijas spēku un stāvi uz vietas, tas tev uzkritīs uz galvas. Ļoti vienkārši. Tas pats notiek tad, ja ignorējam mūsu cilvēciskās dabas iekšējos, morālos un citādus likumus. Tātad svarīga ir savas patiesās identitātes apzināšanās un uzticība tai. Dzīve bez ilūzijām, ja gribat – objektīvais reālisms.
„Vārds tapa miesa,” (Jņ 1, 14) ­- šis fragments no Jāņa evaņģēlija ir iekļauts 25. decembra Svēto Rakstu lasījumos. Tas Vārds, kurā ir radīts viss, kurā arī mēs esam radīti, kurš uztur visu pie esamības, visu pasauli, visu kosmosu, hiksabozonus un kvartus, – Viņā ir dzīvība, un mēs varam būt līdzdalīgi šai Vārdā. Ja mēs atveramies Viņam, tad šī dzīvība sāk pulsēt arī mūsos un izlieties uz apkārtējiem cilvēkiem.
Pirmajā lasījumā (Is 62, 1-5) mēs dzirdējām: „Es neklusēšu Sionas dēļ un Jeruzalemes dēļ es nerimšos, kamēr viņas taisnība nenāks kā spožums un viņas pestīšana neiedegsies kā lāpa.” Tas, kurš ir kļuvis līdzdalīgs dievišķajā dzīvē, kurš ir pats ticis pārveidots, nevar klusēt. Viņā ir pamudinājums dalīties ar to ar citiem. Pravietis saka: „Es neklusēšu, es nerimšos.” Iepriekš viņš teica: „Dievs, es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām, kā es varu iet un būt tavs sūtnis?” Un Dievs teica: „Neuztraucies!” Ķerubs paņēma kvēlojošu ogli, ielika viņam mutē un šķīstīja to no grēka sārņiem. Viņa mēle no melīgas kļuva par tādu, kas ir tīra un vēstī Dieva Vārdu. Tātad pirmais solis, lai varētu neklusēt, lai mūsu vārdi nevis saindētu apkārtējo pasauli, bet gan to celtu, šķīstītu, iepriecinātu un nestu mieru, ir pašam attīrīt savu sirdi, ielaist tajā Dievu un ļaut, lai mana dzīve ir saskaņota ar Viņu. Pēc tam ir jārunā par to, kas nav kārtībā apkārtējā pasaulē vai vidē, kurā dzīvojam. Protams, ne vien vienkārši kritizējot, kā tas bieži vien notiek (..), bet arī piedāvājot risinājumus. Ja tev nav ideju, tad lūdz Dievu, lai Viņš dod kādam citam gaismu, lai risinājumi parādās.
Šajā Rakstu vietā (Is 62, 1-5) pravietis arī saka: „Kamēr viņas taisnība nenāks kā spožums” un turpina šādi: „Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību. Un tu tiksi nosaukta jaunā vārdā, ko pasludinās Kunga mute.” Interesanti, sākumā tiek minēta taisnība – dzīves, iekšējās dzīves, ģimenes dzīves sakārtošana. Šodien ir modē dzīvot nereģistrētiem. Tiek pieprasīta patnerattiecību reģistrācija. Cilvēki vēlas dzīvot nelaulāti un vēlas to, lai viņiem ir tādas pašas tiesības kā laulātajiem, bet, neuzņemoties atbildību, lai katrā brīdī varētu pateikt: „Čau! Tu man neesi vajadzīgs!” Ko nozīmē ģimenes dzīves sakārtošana? Tas nozīmē iekļauties Dieva plānā, jo Dieva plānā vienam vīrietim ir paredzēta viena sieviete, un vienai sievietei – viens vīrietis uz visu mūžu. Pirms neesi stājies laulībā, neesi pie altāra pateicis, ka ņem šo vīrieti par savu laulāto vīru vai sievieti – par sievu un apsoli uzticību līdz mūža beigām laimē un nelaimē, tu nevari sevi dāvāt otram, jo tad tu ar miesu melo. Ar miesu tu saki: „Es sevi dāvāju tev līdz galam”, bet Dieva priekšā, savas sirdsapziņas priekšā un Baznīcas pilnvarota pārstāvja, t.i., priestera vai diakona priekšā, tu neesi to apliecinājis. Tas nozīmē, ka tādas attiecības savā būtībā ir melīgas. Diemžēl tas ir viens no lieliem slazdiem, kurā mūsdienu cilvēks ir iekritis. Uz to vedina masu kultūra; viens mīļākais, otrs, trešais un nekādu problēmu, tas ir moderni: šādus modeļus piedāvā filmās, seriālos un dažādos izdevumos. Tas ir pretrunā ar Dieva plānu, un tāds dzīves veids ir negantība Dieva acīs. Tad nav svētības un iekšēja miera, kaislības tikai arvien vairāk sāk trakot iekšienē; tās prasa arvien vairāk, jo ir kā narkotika, kuru sākumā lieto maz un ar to pietiek, bet tad vajag arvien vairāk un vairāk, līdz cilvēks mirst no pārdozēšanas. Visu atkarību mehānismi ir līdzīgi, un tā tas ir arī šajā jomā. Ir ļoti svarīgi sakramentāli sakārtot ģimenes dzīvi, lai varētu saņemt Dieva svētību (..). Protams, to visvieglāk ir izdarīt tad, kad abas puses ir atvērušas savu sirdi dievišķajam Vārdam, ļāvušas Tam pārkārtot visu savu esamību.
Tālāk šajā lasījumā ir minēts „jauns vārds”. (..). Kas tas par vārdu? Vai Pēterīti nosauc par Ansīti vai Anniņu par Elizabeti un tad tas būs kārtībā? Laikam šeit ir domāts kas vairāk. Mēs zinām, ka Svētajos Rakstos vārds izsaka būtību (..), tāpēc arī vārdi tika slēpti. Piemēram, kad Vecajā Derībā kāds, kuram eņģelis bija atklājies, viņam jautāja: „Kāds ir tavs vārds?”, eņģelis viņam teica: „Mans vārds ir brīnišķīgs, bet es tev to neteikšu.” Kad tu zini kāda vārdu, tev ir vara pār viņu. Tas īpaši izpaužas, piemēram, maģijā. Bet šajā gadījumā „jauns vārds” – tā ir sevis apzināšanās saskaņā ar jauno dzīvību, ko Dievs mums dod. Piemēram, ja agrāk cilvēkam bija zema pašvērtība, tad tagad Dievs apsola: „Es tevi dziedināšu no taviem kompleksiem un no tavas mazvērtības apziņas.” Tā būs nevis lepnība, bet gan savas vērtības apziņa, ka es nepaaugstinos pāri citiem, bet zinu, ka esmu vērtīgs Dieva acīs, un neviens man šo vērtību nevar atņemt.
Protams, savas vērtības apziņu var balstīt uz dažādiem pamatiem, piemēram, uz ārējo izskatu, bankas kontu, uz to, kāda ir māja, sieva vai vīrs, bērni, mašīna, izglītība vai ieņemamais amats. Šo sarakstu var turpināt, bet ikvienu no šiem pamatiem var zaudēt. Tagad 60 – 70 gadus vecu vīriešu vidū ir modē taisīt liftingu jeb plastiskās operācijas, lai nebūtu redzamas krunkas. (..) Bet kādā brīdī liftings pārstās darboties, un krunkas vairs nevarēs noslēpt. Kas tad notiks ar tavu pašvērtību? Tā būs pagalam. Līdz ar to vajag balstīt savu vērtību uz citiem pamatiem – uz Dievu un Viņa mīlestību.
Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka tos, kuri dzīvoja taisnīgi, Dievs ņem uz debesīm un viņu labie darbi iet viņiem pa priekšu. Lai jūsu vērtība ir tanī apziņā balstīta, ka Dievs jūs mīl un ka esat savu dzīvi nodzīvojuši saskaņā ar savu sirdsapziņu, kura ir tikusi pārbaudīta vismaz ar mazo katehismu, bet vislabāk Ticības gadā – ar lielo Katoliskās Baznīcas katehismu, jo tajā viss ir izskaidrots daudz pamatīgāk.
Tālāk Rakstu vietā (Is 62, 1-5) ir brīnišķīgi apsolījumi, kas patiešām nes iepriecinājumu, ja tos saprotam. Dievs saka: „Tu būsi slavas vainags Kunga rokā, karaļa kronis tava Dieva rokā. Par tevi vairs neteiks “atstātā”, nedz arī par tavu zemi “izpostītā”, bet tevi sauks “viņa man labpatīk”, un tavu zemi sauks “salaulātā”, jo tu esi iepatikusies Kungam un tava zeme būs salaulāta. Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi; kā līgavainis priecājas par līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi.” „Tavi bērni vienosies ar tevi”, – tad, kad ir notikusi šī pārvērtība un vērtības ir pareizas, nevis izkropļotas, tad bērni cienīs vecākus, rūpēsies par viņiem vecumdienās, nebēgs no vecākiem un neapbērs viņus ar pārmetumiem, teikdami: „Kā tu mani audzināji? Tu jau nelikies par mani ne zinis, tu tikai atpirkies no manis ar naudu, bet tavas klātbūtnes nebija mājās, mīlestību no tevis es nesaņēmu!” vai arī „Tava mīlestība bija pakļaujoša, tu kontrolēji man katru soli un neļāvi man attīstīties kā personībai.” Tas nozīmē, ka būs notikusi dievišķā Vārda ielaušanās manā dzīvē un manā sirdī, – tad viss top jauns, vecajai – pretenziju, mazvērtības, savstarpēju apsūdzību pretenziju – pasaulei pienāk gals. Sākas mīlestības un patiesības pasaule.   
89 (88) psalmā, savukārt, mēs dzirdējām vārdus: „Ar savu izvēlēto Es esmu noslēdzis derību.” Derība nozīmē to, ka divas puses stājas zināmās attiecībās un katra uzņemas saistības. Mēs zinām, ka cilvēciskā gadījumā tas notiek tā, ka ir līdzvērtīgi partneri, kuri kopā vēlas kļūt stiprāki, bet tā nav Dieva gadījumā. Dievam mēs, mūsu palīdzība, ja paskatāmies no statusa viedokļa, nebūtu vajadzīga. Ko mēs Dievam varam palīdzēt? Viņš tāpat ir visvarens, bet Viņš vēlējās ienākt, nokāpt pie mums un stāties ar mums attiecībās, taču šīs attiecības bija nevis viņa egoistiskas intereses vadītas, bet Viņš vēlas mūs apdāvināt ar savu mīlestību. Tāpēc Viņš ienāk un mūs apveltī ar savu labvēlību, un apņemas mums palīdzēt tad, ja mēs būsim Viņam uzticīgi. (..)
Visbeidzot gribētos pāris vārdos pateikt arī par Evaņģēliju (Mt 1, 1-25). (..) Cilmes grāmata varēja šķist garlaicīga, it kā neko neizsakoša, bet, ja mēs pajautātu kādam kārtīgam Bībeles pētniekam, viņš varētu nolasīt ļoti interesantu un aizraujošu lekciju ciklu par šo fragmentu, kuru dzirdējāt.
Es jums pateikšu tikai vienu pavedienu. Šajā garajā sarakstā bija dažas vieglas uzvedības sievietes. Ko tas nozīmē? Jēzus neizvēlējās svētās sievietes, tādas, par kurām nevajadzētu kaunēties. Piemēram, viena no tām bija Batseba. Salomons piedzima Dāvidam no Batsebas, kura jau bija Ūrija sieva. No svešas sievas viņam piedzima dēls, un viņš nonāvēja šīs sievas vīru un tad viņu paņēma par sievu. (..) Protams, pēc tam viņš to ļoti rūgti nožēloja un gandarīja, dēls nomira, viņam bija jāizpērk sava grēka sekas, bet es gribu norādīt uz pašu faktu. Šajā sarakstā bija arī citas sievietes, kuras nebūt nebija svētas.
Jēzus ieiet reālajā cilvēces vēsturē. Viņš nekaunas, viņš paņem grēka sekas uz sevi, viņš paņem un to visu izpērk, pārvar ar savu mīlestību un savu upuri. Līdzīgā veidā viņš ienāk arī mūsu dzīves vēsturē, un viņam nav vienaldzīga neviena no situācijām, kura ir bijusi mūsu dzīvē, par kuru mēs varbūt vēlāk sevi šaustām un varbūt jūtamies atstumti un nosodīti. Viņš nevienu netiesā un nenosoda. Viņš ikvienam piedāvā savu piedošanu, mīlestību, sirdsmieru un to prieku, kas nāk no Svētā Gara.
Mani mīļie, es jūs aicinu šajos svētkos atvērt sirdis dievišķajam Vārdam, kurš ienāk mūsu vidū neaizsargāta bērna izskatā, bet vienlaicīgi Viņš ir tas Vārds, ar kuru Dievs ir radījis visu, tai skaitā mūs, mūsu sirds visapslēptākos sirds dziļumus, – nekas Viņa acīm nav apslēpts. Atverieties Viņam, izlīgstiet ar Viņu, ielaidiet Viņu goda vietā ne tikai jūsu mājās, bet arī jūsu sirdīs, apziņā, prātā, saskaņojiet savu dzīvi ar Viņu! Tad jūs redzēsiet, ka miers un prieks ienāks jūsu sirdīs un jūsu dzīvēs. Amen.
Publicēšanai sagatavoja LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti