Adventa ceturtās svētdienas liturģija mūsu uzmanību pievērš Marijai, kura ir dzīvas ticības un priecīgas gaidīšanas uz Kristus atnākšanu piemērs. Tāpēc Baznīcas tēvi Mariju sauca par Adventa ikonu. Tas, kurš ticībā un patiesībā pārdomā silītē gulošā Bērna Jēzus noslēpumu, apbrīno Marijas dziļo ticību un pazemību. Mēs varam lūgt Marijai palīdzību, dziedāt viņas godam dziesmas, bet galvenais mēs varam no viņas mācīties kā dzīvot ticībā un paklausībā Dievam.
Marijas piemērs mums rāda, ka ticība vispirms ir Dieva dāvana, jo Dievs pirmais nāk mums pretī. Taču no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs šo dāvanu pieņemsim. Tas ir skaidri pateikts Katoliskās Baznīcas katehismā: „Lai nodibinātu attiecības ar Kristu, sākumā ir nepieciešams Svētā Gara pieskāriens.” (KBK 683) Svētais Gars uzmodina mūsos ticību un ieved mūs draudzīgās attiecībās ar Kristu. Mūsu ticības ceļa pamatā ir Kristības sakraments. Mūsu brīvi izteiktais jāvārds Dievam un ticības dāvanas pieņemšana ļauj mums savukārt nesavtīgi dāvināt sevi citiem.
Marija mums māca, ka ticība sniedz ne tikai zināšanas par Kristu, bet savā būtībā tās ir personiskas attiecības ar Viņu. Dialoga filozofijas skolas dibinātājs Martins Bubers (1878-1965) ir sacījis: „Iesākumā ir attiecības. Īstā dzīve ir tikšanās. Es kļūstu „es”, kontaktējoties ar „Tevi”, es kļūstu „es”, sakot „Tu”.” Ticība ir mūsu prāta, gribas un jūtu vienotība ar Jēzu. Šodien Viņš mums uzdod to pašu jautājumu, ko uzdeva saviem mācekļiem: „Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” (Mt 16, 15) Atbildēsim Viņam: „Jēzu, es zinu, ka Tu esi Dieva Dēls, ka Tu atdevi par mani savu dzīvību. Es gribu Tev uzticīgi sekot un ļaut, lai Tu mani vadi. Es uzticos Tev un savu dzīvi ielieku Tavās rokās”.
Marija mūs iedrošina pieņemt lēmumu un izdarīt izšķirošu izvēli, – sekot Kristum. Ticība un sekošana Viņam ir cieši saistīta. Ticība pārveido mūsu dzīvi, jo, ticot, mēs pieņemam Kristus domāšanas veidu. Mēs pieņemam Viņu, kurš darbojas mūsos un atver mūsu sirdis mīlestībai pret Dievu un līdzcilvēkiem.
Marijas ticības ceļš mums atklāj, ka ticība nav vienreizēja darbība, bet gan ilgs process. Mums jārūpējas par to, lai mūsu ticība padziļinātos un nobriestu. Šis process ir atkarīgs no mūsu draudzības ar Jēzu. Jo ciešāk vienojamies ar Viņu, jo dziļāka un stiprāka kļūst mūsu ticība. Augt ticībā mums palīdz Svētie Raksti, lūgšana un sakramenti.
Mīļie draugi, aizdedzinot pēdējo sveci Adventa vainagā, kopā ar Jaunavu Mariju un svēto Jāzepu klusumā gaidīsim Jēzus atnākšanu, – lai mūsu sirdis kļūst par cienīgu vietu Viņa piedzimšanai. Gaidīsim ar ticību un lūgsim: „Nāc, Kungs Jēzu!”
Novēlu visiem priecīgus un Dieva žēlastībām bagātus svētkus!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds katoļu draudzes prāvests
Preiļu rajona laikraksts „Novadnieks”, 2012. gada 21. decembrī
Foto: www.sxc.hu
