Kā piemēru, kas palīdz apzināties Vissvētākā Sakramenta nozīmi, kardināls minēja kādu gadījumu, kad tūristi, apmetušies ciematiņā, naktī pēkšņi sajuta maizes smaržu. Izrādījās, ka blakus namā kāds vecs vīrs cepa maizi, kuru nākamajā dienā citi jau lika galdā. Šie tūristi nakts vidū aizgāja pie šī vīra, un tas viņus pacienāja ar svaigo cepumu. Veco vīru apmeklējums patiesi aizkustināja, jo pirmo reizi viņš aizdomājās par to, cik vērtīgu darbu dara.
„Cik pateicīgiem mums jābūt Jēzum Kristum, kas Savu klātbūtni ir darījis iespējamu tik vienkāršā veidā,” atzina kardināls J. Pujats un aicināja neaizmirst, ka Jēzus Kristus Vissvētākajā Sakramentā ir Dievs un ir jāpielūdz. Piemēram, steidzoties ikdienas gaitās gar baznīcu – ir tik jauki, ja cilvēks kaut uz brīdi ienāk un pagodina Dievu. Kā skaistu piemēru kardināls minēja Parīzē esošo Monmartras Vissvētākās Jēzus sirds baziliku, kur nemitīga Vissvētākā Sakramenta adorācija notiek jau kopš 1888. gada un Jēzus pagodināšanā paaudze nomaina paaudzi. Arī kara laikā, kad vācu karaspēks centās sabombardēt šo dievnamu, uz altāra dega sveces un adorācija turpinājās, bet „visas bumbas nobira garām”.
Tā kā Vissvētās Kristus Miesas un Asiņu svētki iekrīt ceturtdienā, Baznīca plašāku to svinēšanu pārceļ uz svētdienu, kad tradicionāli notiek Euharistiskā procesija pilsētas ielās. Svētdien plkst. 11 Rīgā uz Sāpju Dievmātes baznīcas kāpnēm arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs svinēs Svēto Misi visu Vecrīgas katoļu draudžu ticīgajiem. Pēc tās notiks Euharistiskā procesija pa pilsētas ielām.
LRKB IC
